Tramps un Putins Aļaskā: gaidāmas miera sarunas par Ukrainu

Tramps un Putins Aļaskā: gaidāmas miera sarunas par Ukrainu

Šodien uzmanības centrā ir gaidāmā ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās, kas paredzēta Aļaskā. Saskaņā ar informāciju no Maza avīze Šajā sanāksmē galvenokārt tiks apspriesti iespējamie miera risinājumi saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsver, ka sarunas par teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām Ukrainai pēc iespējamā pamiera ir neizbēgamas. Rutte arī norāda uz atšķirīgu apsvēršanu starp teritoriālo jautājumu “de facto” un “de jure” atzīšanu.

ASV prezidents Tramps plāno apspriest konkrētas konflikta risināšanas iespējas, taču pagaidām nav izteicis ielūgumu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Ukrainas prezidents ir nobažījies par notiekošajām diskusijām un bažām, ka lēmumi par Ukrainu varētu tikt pieņemti bez viņa līdzdalības. Zelenskis arī noraida Trampa ierosināto teritoriju maiņu, kas Zelenskim izraisītu konstitucionālās izmaiņas un iekšpolitiskos satricinājumus.

Miera sarunas un teritoriālā integritāte

Pašreizējās sarunas un Trampa un Putina tikšanās atspoguļo miera sarunu galvenos izaicinājumus. Rutte uzsver, cik svarīgi ir, lai gan Ukraina, gan ES būtu jāiekļauj visos nolīgumos, kas noslēgti starp ASV un Krieviju, kā norādīja Yahoo Finance ziņots.

Šajā kontekstā arī Ukrainas vēstnieks Vācijā Oleksis Makeijevs aicina pievērst uzmanību cilvēkiem, kas dzīvo Krievijas okupācijā. Pašreizējo ģeopolitisko spriedzes lauku veido ne tikai militārās bažas, bet arī humanitārie aspekti.

Drošības garantijas un starptautisks atbalsts

Vēsturiski teritoriālās integritātes atzīšanai ir izšķiroša nozīme. Saskaņā ar Zelenska desmit punktu miera plānu, kas ietver arī Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu, ir jārespektē Ukrainas suverenitāte 1991.gada robežās. Iepriekš vairākkārt tika norādīts, ka jebkurai vienošanās starp konfliktā iesaistītajām pusēm ir nepieciešamas arī starptautiskās drošības garantijas.

Arvien saspringtākā situācijā daži ASV politiķi, piemēram, ASV viceprezidents Dž.D. Venss ir paziņojuši, ka ASV vēlas finansiāli izstāties no atbalsta Ukrainai. Tomēr starptautiskā sabiedrība, piemēram, G7 valstis, joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Ukrainu. Galīgais miers ir atkarīgs no tā, cik labi būs iespējams sarunās iesaistīt visas interešu grupas un ņemt vērā abu pušu atzītās drošības intereses, kā skaidrots Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras dokumentācijā. bpb.de.

Nākamos soļus debatēs par Ukrainu ES ārlietu ministri apspriedīs plānotā videokonferencē, lai pārrunātu nepieciešamos pasākumus reģiona stabilizēšanai.