Teroristu plāni cietumā: Grācas ieslodzītajam pienākas desmit gadi!

Teroristu plāni cietumā: Grācas ieslodzītajam pienākas desmit gadi!

Sensacionālā prāvā 25 gadus vecam ieslodzītajam no Grācas-Karlau cietuma tika piespriests vēl desmit gadu cietumsods. Vīrietis, kurš jau izcieš 20 gadu cietumsodu par Vīnes uzbrucēja atbalstīšanu, sarunās ar ieslodzītajiem pauda plānus veikt teroraktus. Neskatoties uz viņa apgalvojumu, ka izteikumi bija domāti joks, spriedums nebija viņam labvēlīgs. Tiesa neticēja cietuma apsarga liecībām, kas noklausījās ieslodzītā izteikumus.

Kā ziņo Krone, notiesātais vīrietis sarunā aprakstījis, ka haoss iestāsies, ja Grācā vienlaikus darbotos 50 bruņoti cilvēki. Viņš runāja par to, kā viņš ievietos bumbas un valkās sprādzienbīstamu vesti. Pārrunu laikā aizturētais norādīja, ka labprātāk nomirtu, nevis tiktu spīdzināts apcietinājumā. Spriedums tika pasludināts pirmdien, taču tas vēl nav galīgs, un vīrietis pēc tā pasludināšanas pieprasīja trīs dienu nodomu periodu.

Notiesāšanas priekšvēsture

Līdzās apsūdzībai par draudiem jaunais sodāmības spriedums vērsts arī pret teroristu grupējuma un noziedzīgas organizācijas veidošanu. Ieslodzītais jau iepriekš ir atbalstījis Vīnes uzbrucēju ar ieročiem, kas noveda pie sākotnējā cietumsoda. Apsūdzētais ieslodzītais ar ēģiptiešu saknēm ne tikai runā par skaidriem uzbrukuma plāniem, bet kārtējo reizi izrādās potenciāli bīstams un ideoloģiski radikalizēts.

Ieslodzīto garīgā veselība ir izrādījusies arvien aktuālāka problēma. Saskaņā ar bpb daudzi ieslodzītie cieš no dažādiem psiholoģiskiem traucējumiem, tostarp depresijas un personības traucējumiem. Tas jo īpaši attiecas uz radikalizētiem noziedzniekiem, no kuriem līdz pat 70% var būt psiholoģiskas problēmas.

Darbs ar radikalizētiem ieslodzītajiem

Attieksme pret ieslodzītajiem, kas notiesāti par ekstrēmistu noziegumiem, rada īpašus izaicinājumus tiesu sistēmai. Ieslodzītie cilvēki bieži piedzīvo jēgas krīzes, kas var padarīt viņus uzņēmīgākus pret ekstrēmistiskām ideoloģijām. Ārējie speciālisti strādā pie deradikalizācijas projektiem, savukārt psihoterapeitiskā aprūpe cietumos ir jāturpina stiprināt. Lielākā daļa ieslodzīto vīriešu, kas notiesāti par nodarījumiem, kas saistīti ar terorismu, cieš no dažādām garīgās veselības problēmām, kas būtu jārisina atbilstošās programmās.

Debates par to, kā rīkoties ar šiem ieslodzītajiem, ir ļoti svarīgas, jo veiksmīga deradikalizācija un garīgās veselības atbalsts var būt izšķirošs, lai novērstu turpmākus vardarbības aktus. Ņemot vērā faktus, kas noskaidrojās tiesas procesā par 25 gadus veco ieslodzīto, jautājums par efektīvām rehabilitācijas koncepcijām ir vēl aktuālāks.