Studenti AI dilemmā: vai ChatGPT palīdz vai padara jūs stulbu?
Pašreizējā aptauja parāda, kā skolēni un skolotāji uztver un izmanto mākslīgo intelektu izglītībā.

Studenti AI dilemmā: vai ChatGPT palīdz vai padara jūs stulbu?
Mākslīgā intelekta (AI) ietekme Vācijas skolu ainavā ir palielinājusies. Nesen veikta aptauja liecina, ka 23 procenti skolēnu tagad izmanto AI rīkus, piemēram, ChatGPT, lai veiktu mājasdarbus. 44 procenti aptaujāto ir kritiski pret AI izmantošanu šajā kontekstā un aicina aizliegt šādas lietojumprogrammas. Tomēr 53 procenti studentu uzskata, ka AI var uzlabot viņu akadēmisko sniegumu, savukārt 48 procenti uzskata, ka tas, visticamāk, padarīs viņu vienaudžus “stulbus”. Šie rezultāti iegūti no Vācijas digitālās asociācijas Bitkom pasūtījuma veiktās aptaujas, kurā piedalījās 502 skolēni vecumā no 14 līdz 19 gadiem.
Aptauja arī liecina, ka 31 procents skolēnu uzskata, ka AI var viņiem palīdzēt mājasdarbos labāk nekā viņu vecāki, savukārt 23 procenti uzskata, ka AI var izskaidrot sarežģītas problēmas labāk nekā viņu skolotāji. Aptaujas rezultāti atspoguļo ambivalentas attiecības ar tehnoloģijām, jo 47 procenti skolēnu saka, ka notikumi saistībā ar AI viņus biedē. Bitkom rīkotājdirektors Rohleder uzsvēra, ka mākslīgais intelekts var būt svarīgs instruments, lai individuāli atbalstītu skolēnus un atvieglotu skolotāju slogu. Viņš kritizēja diskusijas par mākslīgā intelekta aizliegšanu kā grūti kontrolējamas un atbalstīja apmācību, kā izmantot šo tehnoloģiju.
Skolotāji un AI izmantošana mācībās
Apskatot skolotājus, redzams, ka 51 procentam no viņiem jau ir pieredze ar AI skolas kontekstā. Šie skolotāji ne tikai izmanto AI rīkus, lai sniegtu zināšanas, bet arī piedāvā individuālas atsauksmes. Apmēram 81 procents aktīvi izmanto AI mācībās, savukārt 43 procenti sniedz regulāras atsauksmes, izmantojot AI rīkus. Turklāt 36 procenti skolotāju gatavo savas stundas ar AI atbalstu. Šie dati iegūti arī no Bitkom aptaujas, kurā piedalījās 502 1. un 2. vidusskolas skolotāji Vācijā.
Šī attīstība izceļ izaicinājumus, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju integrēšanu izglītības sistēmā. Kā uzsver Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras izglītības platforma, mākslīgais intelekts varētu būt īsta revolūcija izglītībā, neskatoties uz ilgstošajām problēmām, kas saistītas ar skolu digitālo aprīkojumu. Lieliska mācīšana bija iespējama pat bez digitālajām tehnoloģijām, pastiprinot debates par AI faktiskajiem ieguvumiem.
Atkarības no AI riski
Mākslīgais intelekts spēj individualizēt mācīšanu un risināt dažādas studentu vajadzības. Izmantojot AI, skolotāji var deleģēt automatizētus ikdienas uzdevumus un tādējādi koncentrēties uz interaktīvām mācību metodēm. Tajā pašā laikā tehnoloģijas rada risku, ka skolēni pārlieku paļaujas uz šiem rīkiem, mazinot viņu spēju kritiski domāt un būt radošiem.
Tāpēc aktuāls ir jautājums par to, kā atbildīgi izmantot AI skolas kontekstā. AI izmantošana ir rūpīgi jāapsver, lai neatstātu novārtā nepieciešamo cilvēku mijiedarbību un mācīšanos sadarbībā. Ir ļoti svarīgi arī ņemt vērā sociālo nevienlīdzību, nodrošinot piekļuvi tehnoloģijām, un nodrošināt AI strukturētu integrāciju ikdienas skolas dzīvē.
Šajā kontekstā pašreizējie aptaujas rezultāti un no tiem izrietošās diskusijas par AI integrāciju skolās ir nozīmīgs solis, lai novērtētu gan šīs tehnoloģijas iespējas, gan izaicinājumus un atbilstoši rīkoties. Izglītības iestādes saskaras ar uzdevumu proaktīvi rīkoties ar jaunajām tehnoloģijām un izvērtēt to ietekmi.
Lai iegūtu papildinformāciju par notiekošo izglītības sistēmas attīstību un mākslīgā intelekta izmantošanu skolās, lūdzu, apmeklējiet vietni krone.at, bitkom-research.de un bpb.de.