Protesti pret spriedumu: Lepēna cīnās par politisko izdzīvošanu!

Protesti pret spriedumu: Lepēna cīnās par politisko izdzīvošanu!

Marinas Lepēnas vadītajā partijā Rassemblement National (RN) valda satraukums pēc tam, kad franču politiķis pirmdien tika notiesāts par ES fondu līdzekļu piesavināšanos. Partijas līderis Džordans Bardella paziņoja par protestiem nākamajā nedēļas nogalē, lai demonstrētu pret spriedumu, kas tika uztverts kā politiski motivēts. Pats Lepēns spriedumu raksturoja kā "iznīcinošu triecienu" savam politiskajam oponentam un plāno pārsūdzēt tiesneša spriedumu. "Frančiem vajadzētu būt sašutušiem par šo lēmumu," uzsvēra Bardella, kritizējot neatkarīgos tiesnešus, kuri pieņēma lēmumu.

Lepēnai, kurai tika piespriests četru gadu cietumsods, cietumā jāpavada divi gadi, bet pārējie divi gadi tiks pavadīti mājas arestā. Viņai tiks piemērots arī naudas sods 100 000 eiro apmērā. Tomēr šis sods stāsies spēkā tikai pēc apelācijas procesa pabeigšanas. Tiesnese Benedikte de Pertuisa uzsvēra, ka Lepēna ES fondos piesavinājusies vairāk nekā četrus miljonus eiro. Nesen veiktā aptaujā 57 procenti franču atbalsta spriedumu, bet 42 procenti to uzskata par politiski neobjektīvu. Prokurors Remijs Heics aizstāvēja spriedumu, taču atļāvās norādīt, ka pastāv bažas par draudiem tiesnesim, kurš tagad atrodas policijas aizsardzībā.

Politiskais konteksts un reakcijas

Situācija izraisījusi arī starptautisku reakciju. Itālijas premjerministrs Džordža Meloni un vicepremjers Matteo Salvīni pauda solidaritāti ar Lepēnu un asi kritizēja spriedumu. Lepēnas tiesiskā cīņa var arī būtiski ietekmēt viņas kandidatūru 2027. gada prezidenta vēlēšanās, ja apelācijas process notiks pirms vēlēšanām. Jautājums par to, vai tas ir iespējams, tagad paliek apelācijas tiesas ziņā.

Labējais ekstrēmisms Eiropā kļūst arvien svarīgāks jautājums. Eiropas drošības iestādes arī vērtē labējo ekstrēmistu vardarbību un labējo terorismu kā nopietnus draudus demokrātijai. Saskaņā ar Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras ziņojumiem drošības riski ES valstīs atšķiras, taču labējo ekstrēmistu uzbrukumu skaits bieži pārsniedz islāmistu uzbrukumus Eiropā. Lai gan Nīderlandes iekšējais izlūkdienests 2019. gadu novērtēja kā labējā spārna teroraktu visvairāk, Vācijā 2018. gadā ir pieaudzis terorismā aizdomās turamo skaits, kas liecina par bažām par labējā ekstrēmisma draudiem.

Ietekme uz sabiedrību

Šīs norises ir īpaši nozīmīgas sociālās spriedzes kontekstā Eiropā. Globālās terorisma datu bāzes dati liecina, ka ES valstis salīdzinājumā ar citiem reģioniem nav to valstu vidū, kuras visvairāk skāruši teroristu uzbrukumi. Tomēr labējā spārna teroristu vardarbības potenciāls tādās valstīs kā Vācija ir augsts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, īpaši pēc tam, kad labējo teroristu incidentu skaits demokrātiskās konstitucionālās valstīs laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam trīskāršojās. Personu radikalizāciju bieži veicina sociālie mediji, kas nodrošina platformu ekstrēmistiskām idejām.

Ņemot vērā pašreizējos juridiskos un politiskos notikumus, Rassemblement National un tās atbalstītāji saskaras ar sarežģītu situāciju, kas ne tikai ietekmē tiešo partiju politiku, bet ir iekļauta arī plašākā Eiropas drošības un sociālās politikas kontekstā. Kamēr turpinās apelācijas process, atliek vien redzēt, kāda būs gaidāmo protestu un politiskās reakcijas ietekme uz Francijas politisko ainavu.