Goda nogalināšana Vīnē: brālis vēlas atgriezties Afganistānā, neskatoties uz pārliecību!

Goda nogalināšana Vīnē: brālis vēlas atgriezties Afganistānā, neskatoties uz pārliecību!

2017. gada septembrī Austriju šokēja nežēlīgs noziegums: Hikmatulla S. Vīnē-Favoritenē ar 28 naža dūrieniem nogalināja savu māsu Bahti. Šīs nežēlīgās rīcības iemesls bija Bahti vēlme pēc rietumnieciskas dzīves, kas viņas ģimenes striktajā vidē netika pieņemta. Paskaidrojot noziegumu, vainīgais sacīja: "Es nogalināju Bahti mūsu kultūras dēļ." Tas liecina par dziļi iesakņotām kultūras normām, kas veidoja brāļu un māsu dzīvi. Tolaik Bahtija bija vecumā no 17 līdz 18 gadiem un jau vairākas reizes bija mēģinājusi pārkāpt savas ģimenes striktos noteikumus, ziņojot policijai par tēvu un brāli un meklējot aizsardzību krīzes iestādēs.

Akts izraisīja valsts mēroga šausmas Austrijā, jo īpaši tāpēc, ka Bahti, kurš bija spiests valkāt lakatu un nedrīkstēja būt draudzenēm, tika vajāts uz ielas un brutāli noslepkavots 2017. gada 18. septembra rītā. Hikmatullah S. tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu 2018. gadā un kopš tā laika atrodas Kremsas cietumā. Saskaņā ar ziņojumiem viņš aiz restēm izrāda empātijas trūkumu un īsu rūdījumu pret saviem ieslodzītajiem. Bijušie cietuma kolēģi viņu pat raksturo kā "mafijas kapo", un viņš noziegumu sauc par "negadījumu". Pašlaik viņu plāno deportēt uz Afganistānu, kas rada juridiskus un ētiskus jautājumus.

Bīstama atgriešanās pie misoginistiskās realitātes

Novērotāji brīdina, ka Hikmatullas atgriešanās dzimtenē, kur uz goda slepkavībām nereti skatās nenopietni, var būt ārkārtīgi bīstama gan viņam, gan turienes sabiedrībai. Kopš talibu atgriešanās pie varas 2021. gada augustā sieviešu situācija Afganistānā ir dramatiski pasliktinājusies. Saskaņā ar BAMF 2024. gada septembra ziņojumu par valsti sieviešu tiesības ir ļoti ierobežotas. Sievietēm ir maz piekļuves izglītībai, veselības aprūpei vai tiesiskajai aizsardzībai. Masveida vardarbība, sociālā izolācija un stingri ģērbšanās kodi padara dzīvi nepanesamu daudzām afgāņu sievietēm.

Šādas apspiešanas piemērs ir 2024. gada 31. jūlijā pieņemtais “Tikumības likums”. Šis noteikums nosaka, ka sievietēm ir jāvalkā pilni plīvuri, un aizliedz viņām runāt publiski vai kontaktēties ar nesaistītiem vīriešiem. Turklāt kopš 2022. gada aprīļa sievietes drīkst iziet no mājas tikai mahrama, t.i., vīrieša radinieka, pavadībā, kas stipri ierobežo pārvietošanās brīvību. Talibu noteikumi, kas nosaka, ka sievietes balss ir intīma, nepieļauj nekādas novirzes: arī dziedāšana vai lasīšana skaļi ir aizliegta.

Kontroles paplašināšana

Talibu jūgā sievietes ir zaudējušas ne tikai piekļuvi izglītībai, bet arī iespēju strādāt lielākajā daļā profesiju. Pēdējos gados viņi ir atstumti no darba politikā, pārvaldē un NVO. Piekļuve vecmāšu apmācībai beidzās 2024. gada decembrī, vēl vairāk saasinot jau tā saspringto sieviešu veselības aprūpi. Arvien vairāk sieviešu paļaujas uz medikamentiem bez ārsta receptes, kas apdraud veselību.

Cilvēktiesību uzraugs UNIDENT pauž bažas par vardarbīgajiem sodiem, kas piemēroti par Taliban likumu pārkāpumiem. Īpaši apdraudētas ir sievietes, kuras neievēro stingros noteikumus vai aizstāv sevi pret nomācošu kontroli. Šāda baiļu atmosfēra palielina neaizsargātību pret vardarbību un diskrimināciju.

Gaidāmā Hikmatullah S. deportācija uz Afganistānu izceļ sarežģīto saikni starp kultūras normām un pašreizējo sieviešu tiesību stāvokli. Lai gan Hikmatulla savu rīcību attaisno kā kultūras aktu, sieviešu realitāti Afganistānā joprojām raksturo sistemātiska apspiešana un bezpalīdzības sajūta.

Ņemot vērā perspektīvas un tiesisko regulējumu, ir ļoti svarīgi nepazaudēt šādu gadījumu cilvēcisko un kultūras dimensiju.