Ziemassvētki Ukrainā: Tradīcijas laužas, šķelšanās paliek!
Ukrainas lielākā baznīca, kas iepriekš bija prokrieviska, joprojām ir pretrunīga, jo valsts svin Ziemassvētkus 25. decembrī.

Ziemassvētki Ukrainā: Tradīcijas laužas, šķelšanās paliek!
Ukrainas rietumos, kur tradīcijas satiekas ar mūsdienīgumu, Zakarpatijas reģions gatavojas ļoti īpašiem Ziemassvētkiem. 25. decembris tiks svinēts jau otro reizi – drosmīgs solis prom no gadsimtiem senajām paražām, kas dziļi iesakņojušās Krievijas pareizticīgajā baznīcā. Taču, mirdzot svētku gaismām, zem virsmas turpina virmot spriedze.
Zakarpatijai, kas pazīstama ar saviem reliģiskajiem cilvēkiem un elpu aizraujošajām ainavām, ir vētraina vēsture. Reģionu, kurā savulaik dominēja grieķu katoļu baznīca, kas saglabā pareizticīgo rituālus, 1944. gadā padomju varas laikā anektēja Josifs Staļins. Kontroli pārņēma Krievijas pareizticīgo baznīca, kurai bija ciešas saites ar VDK. "Padomju slepenie dienesti piespieda grieķu katoļu priesterus pieņemt prokomunistisko pareizticību vai nosūtīja viņus uz Sibīriju," skaidro Zakarpatijas eksperts Olehs Diba.
Pagātnes ēnas
Ukrainas pareizticīgo baznīca (UOC) joprojām ir valsts lielākā reliģiskā kopiena, neskatoties uz tās pagātnes prokrievisko noslieci. Situāciju vēl vairāk sarežģīja Maskavas patriarhs Kirils, tuvs Vladimira Putina sabiedrotais. Viņš nosauca karu Ukrainā par "svēto karu" un apgalvoja, ka kritušo krievu karavīru dvēseles tiek "tīrītas". "Krievija atgriežas pie viduslaiku krusta karu diskursiem," brīdina teologs Andrejs Kordočkins.
UOC ir oficiāli atdalījusies no Maskavas un atbalsta kara centienus, uzņemot bēgļus un sniedzot humāno palīdzību. Taču nevar ignorēt apsūdzības pret viņu līderiem, kuriem it kā esot promaskaviskas simpātijas. Metropolīts Marks, ievērojamais Zakarpatijas garīdznieks, saskaras ar nopietnām apsūdzībām, tostarp viņam ir Krievijas pase un dārgas mājas celtniecība netālu no Maskavas.
Sadalīta valsts
Jaunās, Konstantinopoles patriarhātam pakļautās Ukrainas pareizticīgo baznīcas (OCU) nodibināšana 2019. gadā bija paredzēta, lai simbolizētu jaunu sākumu. Bet, neskatoties uz visiem centieniem, UOC joprojām ir spēcīga. ”Viņu priesteris atteicās lūgt par manu brālēnu, kurš 2015. gadā karoja Donbasā,” ziņo Filips no Aizkarpatu ciema Chynadievo. "Kopš tā laika es nekad neesmu gājis uz šo baznīcu."
Spriedze starp proukrainis un prokrieviski noskaņotajiem garīdzniekiem ir radījusi bīstamas situācijas. Arhibīskapam Afanasijam 2014. gadā Luhanskā tika izpildīts nāvessods, kad separātisti vērsās pret proukrainiskajiem priesteriem. Vairāk nekā 100 UOC priesteri tiek turēti aizdomās par sadarbību ar Maskavu un Krievijas propagandas izplatīšanu. Tā rezultātā tika pieņemts likums, kas aizliedz UOC, lai stiprinātu valsts drošību.
Taču šie pasākumi varētu būt neproduktīvi. Vācu pētnieks Nikolajs Mitrohins brīdina: "Ja Ukraina zaudē kaujas laukā, ir riskanti šādi izturēties pret saviem tautiešiem." UOC pārvietošana varētu tikai novest pie tā, ka tā kļūs spēcīgāka pagrīdē un parādīsies kā moceklis.
Šo reliģisko un politisko satricinājumu laikā paliek jautājums, vai Ukrainas lielākā baznīca patiešām joprojām ir prokrieviska. Cilvēkiem gatavojoties svētkiem, Ukrainas pareizticības nākotne joprojām ir neskaidra.