Liktenīgs kritiens: 58 gadus vecs vīrietis zaudē dzīvību lielā būvlaukumā Špitālē

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Letāls darba negadījums Spittal an der Drau rajonā: 58 gadus vecs nokrīt no 5,60 m. Cēloņi neskaidri, sniegti pirmās palīdzības pasākumi.

Tödlicher Arbeitsunfall im Bezirk Spittal an der Drau: 58-Jähriger stürzt von 5,60 m. Ursachen unklar, Erste-Hilfe-Maßnahmen erfolgten.
Letāls darba negadījums Spittal an der Drau rajonā: 58 gadus vecs nokrīt no 5,60 m. Cēloņi neskaidri, sniegti pirmās palīdzības pasākumi.

Liktenīgs kritiens: 58 gadus vecs vīrietis zaudē dzīvību lielā būvlaukumā Špitālē

Otrdien Spittal an der Drau rajonā noticis traģisks darba negadījums, kurā dzīvību zaudējis 58 gadus vecs vīrietis no Tamsvēgas rajona. Saskaņā ar informāciju no Gailtal žurnāls Strādājot lielā būvlaukumā, strādnieks nokritis no aptuveni 5,60 metru augstuma. Precīzs kritiena iemesls šobrīd nav skaidrs. Darba kolēģi uz vietas nekavējoties reaģēja, uzsākot pirmās palīdzības pasākumus.

Notikuma rezultātā tika brīdināts glābšanas helikopters RK1 un glābšanas dienests St. Michael im Lungau. Neskatoties uz visiem centieniem glābt vīrieša dzīvību, viņš nomira negadījuma vietā. Šādi traģiski gadījumi nav nekas neparasts: nelaimes gadījumi kritienā ir viens no biežākajiem nāvējošo nelaimes gadījumu darbā cēloņiem. Statistika liecina, ka no 2006. līdz 2015. gadam vidēji 8,37 procenti no visiem ziņotajiem darba negadījumiem notikuši kritienu dēļ. Augstums zem 2 metriem ir īpaši bīstams, jo no šāda augstuma bieži vien var gūt nopietnas traumas BG Būvniecība ziņots.

Kritiena negadījumu cēloņi un riski

Biežākie negadījumu kritienu cēloņi ir saistīti ar darba aprīkojumu, piemēram, kāpnēm un sastatnēm, kā arī kritieniem no jumtiem un līdzīgām konstrukcijām. Saskaņā ar Darba inspekcijas analīzi daudzu nelaimes gadījumu cēlonis ir neatbilstoša plānošana un organizatoriskie trūkumi. Šīs problēmas bieži rada bīstamus darba apstākļus, kas var izraisīt augstu traumu smaguma līmeni. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam gandrīz pusi no nelaimes gadījumiem izraisīja darbinieku uzvedība, kas veicināja nelaimes gadījumus Darba inspekcija varētu noteikt. Nepietiekama sagatavošanās, laika trūkums un pieredzes trūkums ir bieži sastopami šādu traģisku notikumu pavadoņi.

Nelaimes gadījumu darbā finansiālās sekas ir milzīgas. Tiek lēsts, ka ES katru gadu par nelaimes gadījumiem darbā apdrošināšanas izmaksās tiek segti 20 miljardi eiro, un rezultātā tiek zaudēti 149 miljoni darba dienu. Tas liecina par ievērojamo slogu, ko šādi incidenti rada ne tikai skartajiem, bet arī uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.

Ņemot vērā lielos riskus un atkārtotās traģēdijas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzņēmumi palielinātu savu uzsvaru uz drošības pasākumiem un preventīvu darba kultūru. Drošības kultūras uzlabošana, darba drošības novērtēšana un vadītāju uzvedības paraugs ir ļoti svarīgi, lai nākotnē novērstu nelaimes gadījumus un ilgtspējīgi palielinātu drošību darba vietā.