Kritika par ES fondu izlietojumu: mežu ugunsgrēku novēršana joprojām ir vāja!

Kritika par ES fondu izlietojumu: mežu ugunsgrēku novēršana joprojām ir vāja!

Nesenā īpašajā ziņojumā Eiropas Revīzijas palāta kritizēja ES palīdzības neatbilstošu izmantošanu mežu ugunsgrēku apkarošanai. Šie pasākumi ir īpaši palielinājušies no Koronas atveseļošanas fonda (ARF), un pēdējos gados ir palielinājušies izdevumi preventīvai meža ugunsgrēku dzēšanai. Analīzē tika atlasītas tādas dalībvalstis kā Grieķija, Spānija, Polija un Portugāle. Maza avīze ziņo, ka jo īpaši Portugālē profilakses pasākumiem paredzēto izdevumu daļa palielinājās no 20 % 2017. gadā līdz 61 % 2022. gadā.

Tomēr grūtības joprojām rada fakts, ka trūkst centrālo datu par finansējuma apjomu. Ziņojumā uzsvērts, ka nav vienotas stratēģijas meža ugunsgrēku apkarošanai, kas būtiski ierobežo pasākumu efektivitāti. Turklāt pastiprināta koncentrēšanās uz profilakses stratēģijām, piemēram, ugunsdrošības joslu izveidošanu un viegli uzliesmojošas veģetācijas nomaiņu, tiek uzskatīta par pozitīvu. ORF.

Meža ugunsgrēku novēršanas izaicinājumi

Daudzos skartajos reģionos, piemēram, Galisijā Spānijā, kopš 2018. gada lielākā daļa līdzekļu ir izlietoti profilakses pasākumiem. Vēl viens kritisks ziņojuma punkts ir tas, ka mežu ugunsgrēku risku ir ievērojami paaugstinājušas klimata pārmaiņas, savukārt galvenais ugunsgrēku cēlonis bieži ir cilvēku darbība. Mežu ugunsgrēki ES pēdējos gados ir ne tikai kļuvuši biežāki, bet arī intensīvāki. Laikā no 2021. līdz 2024. gadam vidēji gadā izcēlušies 1900 meža ugunsgrēki, kas ir trīs reizes vairāk nekā laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam, un katru gadu izdeguši vidēji vairāk nekā 5250 kvadrātkilometri meža platības. Maza avīze.
Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu Grieķijas mežu ugunsgrēku riska apgabalu saraksts ir vecāks par 45 gadiem, un tas ļoti apšauba pasākumu atbilstību un savlaicīgumu.

Turklāt ES līdzekļi plūst uz reģioniem, kur tiek izmantotas novecojušas bīstamības kartes, kas noved pie applūdušām teritorijām, piemēram, Portugālē. Šīs problēmas liecina, ka trūkst koordinētas izmantoto pasākumu uzraudzības un labākas turpmāko profilakses pasākumu plānošanas.

Ilgtermiņa stratēģijas un risinājumi

ES Komisija strādā pie jaunas meža stratēģijas, kas jau tika izsludināta Eiropas Zaļā kursa 2021 ietvaros. Šīs stratēģijas mērķis ir veicināt apmežošanu un mežu saglabāšanu Eiropā. Klimata pārmaiņas ir ne tikai izaicinājums mežu ugunsgrēku novēršanai, bet arī saasina tādas problēmas kā sausums un mizvaboļu invāzijas. Tāpēc ir nepieciešami arī jauni apsaimniekošanas principi, lai palielinātu meža noturību pret ugunsgrēkiem ES Komisija.

EASAC brīdina, ka līdz 2100. gadam intensīvu savvaļas ugunsgrēku iespējamība varētu būt divreiz lielāka. Lai novērstu šos notikumus, eksperti uzsver, ka ir nepieciešams ne tikai mežu izciršana un koridoru būvniecība. Profilaksē jāiekļauj arī klimata aizsardzība un renaturācija, lai novērstu neatgriezenisku kaitējumu.