Sebastians Kurcs: Es nenožēloju savu atkāpšanos - mani jaunie plāni!

Sebastians Kurcs: Es nenožēloju savu atkāpšanos - mani jaunie plāni!

Jaunākajā aplādes “Official Secrets” epizodē Johanness Presls runā ar Sebastjanu Kurcu, bijušo Austrijas kancleru. Sarunas tēma ir viņa aiziešana no politikas un jaunā konsultanta, uzņēmēja un investora dzīve. Kurcs sacīja, ka nenožēlo savu aiziešanu no politikas un viņam ļoti patika pavadītais laiks, kalpojot iedzīvotājiem. Pēc desmit gadiem valdībā un kopumā 15 gadiem politikā, viņš meklē jaunu pieredzi.

Tagad Kurcs pusi sava laika pavada ārzemēs un atkāpšanās vakarā strādāja pie jaunas biznesa koncepcijas. Viņš jau ir dibinājis uzņēmumus Abū Dabī, Vīnē un Izraēlā, jo dažādu kultūru iepazīšana viņam šķiet bagātinoša. Neskatoties uz saviem globālajiem ceļojumiem, viņš plāno saglabāt savu bāzi Vīnē, kā arī otrās mājas Lejasaustrijā.

Politiskās perspektīvas

Sarunā Kurcs uzsvēra, ka kopienas uzskata par "visbūtiskāko valsts struktūras līmeni" cilvēku dzīvē. Tas atzīst mērķtiecīgu mēru un padomnieku smago darbu, kuriem ir tieša ietekme uz pilsoņu dzīvi. Viņš arī stāsta, ka krīzes laikā saskata iespējas un nevar saprast pesimismu, īpaši jauniešu vidū.

Skatoties plašākā Eiropas perspektīvā, Kurcs pauž bažas par Eiropas konkurētspēju. Viņš atzīmē, ka Eiropa vairs nav pasaules centrs un uzskata, ka tādas topošās valstis kā ASV, Ķīna un Apvienotie Arābu Emirāti ir priekšrocības. Šajā kontekstā viņš aicina Eiropas līderus “izbeigt nekontrolētu imigrāciju”, lai nodrošinātu drošību un labklājību. Šeit galvenā loma ir Austrijas Pašvaldību asociācijai, kas pārstāv pilsētu un pašvaldību intereses Austrijā kopš 1947. gada, un tajā ietilpst aptuveni 70 procenti iedzīvotāju.

Integrācija un politiskā līdzdalība

Migrācijas un integrācijas tēma joprojām ir svarīga pašreizējā politiskajā diskusijā. Vācijā dzīvo aptuveni 82,2 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni 8,7 miljoniem nav Vācijas pilsonības. Jo īpaši migrantu politiskā līdzdalība ir viņu integrācijas galvenais elements. Tas ir sadalīts neformālā un formālā politiskā līdzdalībā, un formāla politiskā līdzdalība Vācijā ir saistīta ar Vācijas pilsonību.

Migranti bez Vācijas pilsonības tiek izslēgti no pašvaldību, štatu un federālajām vēlēšanām. Šo izslēgšanu nereti dēvē par “demokrātijas deficītu”, jo ierobežo līdzdalības iespējas politiskajos procesos. Diskusijas par vietējo vēlēšanu tiesību paplašināšanu ārzemniekiem, īpaši trešo valstu valstspiederīgajiem, turpinās jau daudzus gadus. Lai gan ES pilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās — tiesības, kas pamatlikumā tika noteiktas 1992. gadā, trešo valstu valstspiederīgajiem šīs tiesības vēlēt joprojām ir izslēgtas.

Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā un Dānijā, ārzemniekiem jau ir noteiktas vietējās balsstiesības, kas Vācijā joprojām sastopas ar politisko pretestību. Ārvalstu padomēs un integrācijas padomēs vēlētāju aktivitāte daudzās kopienās ir zem 20%, kas liecina, ka vēl ir daudz darāmā, lai stiprinātu migrantu politisko līdzdalību.

Tāpēc Eiropas politiskā ainava joprojām ir patiesi sarežģīta ne tikai iekšējo diskusiju par integrāciju un imigrāciju, bet arī migrantu politiskās atstumtības radīto izaicinājumu dēļ. Sebastiana Kurca pieredze un uzskati piedāvā interesantu vielu pārdomām par šo sarežģīto tēmu.