Sebastians Kurzs: Es nenožēloju savu atkāpšanos - mani jaunie plāni!

Sebastians Kurzs: Es nenožēloju savu atkāpšanos - mani jaunie plāni!

Wien, Österreich - Podcast "oficiālo noslēpumu" jaunākajā epizodē Johannes Pressl runā ar bijušo Austrijas federālo kancleru Sebastianu Kurzu. Sarunas tēma ir viņa atkāpšanās no politikas un viņa jaunā dzīve kā konsultantam, uzņēmējam un ieguldītājam. Īsumā pauž, ka viņš nenožēloja savu izstāšanos no politikas un bija ļoti izbaudījis laiku iedzīvotāju dienestā. Pēc desmit gadiem valdībā un kopumā 15 gadus politikā viņš cenšas iegūt jaunu pieredzi.

Īsumā tagad pusi laika pavada ārzemēs un strādāja pie jauna uzņēmuma koncepcijas viņa atkāpšanās vakarā. Viņš jau ir nodibinājis uzņēmumus Abū Dabī, Vīnē un Izraēlā, jo viņš uzskata, ka ir bagātinoša dažādu kultūru iepazīšana. Neskatoties uz globālajiem braucieniem, viņš plāno saglabāt savu bāzi Vīnē un otrās mājas Lejas Austrijā.

Politiskās perspektīvas

Sarunā Kurzs uzsver, ka viņš uzskata kopienas kā “visatbilstošāko valsts struktūras līmeni” cilvēku dzīvībai. Viņš atzīst apņēmīgo mēru un pašvaldību padomju smago darbu, kas tieši ietekmē pilsoņu dzīvi. Viņš arī pauž, ka viņš redz iespējas krīzes laikā un nespēj saprast pesimismu, īpaši jauniešu vidū.

Virzīts uz plašāku Eiropas perspektīvu, īsi formulē bažas par Eiropas konkurētspēju. Viņš saprot, ka Eiropa vairs nav pasaules centrs, un redz, ka tiecas tādas valstis kā Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un Apvienotie Arābu Emirāti. Šajā kontekstā viņš aicina Eiropas vadītājus "izbeigt nekontrolētu imigrāciju", lai nodrošinātu drošību un labklājību. Austrijas kopienas asociācija, kas kopš 1947. gada ir pārstāvējusi pilsētu un pašvaldību intereses kopš 1947. gada, šeit ir galvenā loma un sastāv no aptuveni 70 procentiem iedzīvotāju.

integrācija un politiskā līdzdalība

Migrācijas un integrācijas tēma joprojām ir svarīga pašreizējā politiskajā diskusijā. Apmēram 82,2 miljoni cilvēku dzīvo Vācijā, no kuriem aptuveni 8,7 miljoni nav Vācijas pilsonības. Īpaši migrantu politiskā līdzdalība ir viņu integrācijas galvenais elements. Tas ir sadalīts neformālā un formālā politiskā līdzdalībā, saskaņā ar kuru oficiālā politiskā līdzdalība Vācijā ir saistīta ar Vācijas pilsonību.

Migranti bez Vācijas pilsonības tiek izslēgti no vietējām, štatu un štatu vēlēšanām. Šo izslēgšanu bieži sauc par "demokrātisku deficītu", jo tas ierobežo iespējas piedalīties politiskos procesos. Diskusijas par pašvaldību balsstiesību paplašināšanu ārzemniekiem, it īpaši trešās vietas, ir notikušas daudzus gadus. Kamēr ES pilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās-tiesības, kas 1992. gadā tika noenkurotas pamata likuma trešajā valstī, joprojām ir izslēgtas no šīm balsošanas tiesībām.

Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā un Dānijā, pašvaldību balsstiesības jau ir noteiktas ārzemniekiem, kas Vācijā joprojām atbilst politiskai pretestībai. Ārvalstu padomnieku un integrācijas konsultatīvo padomju vēlētāju aktivitāte daudzās kopienās ir mazāka par 20%, kas liecina, ka joprojām ir daudz darāmā, lai stiprinātu migrantu politisko līdzdalību.

Tādējādi politiskā ainava Eiropā joprojām ir sarežģīta ne tikai ar iekšējām diskusijām par integrāciju un imigrāciju, bet arī ar izaicinājumiem, kas rodas no migrantu politiskās izslēgšanas. Sebastiana Kurza pieredze un viedokļi šajā sarežģītajā tēmā piedāvā interesantu ēdienu domām.