Palestīnieši cieš badu vai izraēlieši viņus nogalina, meklējot palīdzību

Palestīnieši cieš badu vai izraēlieši viņus nogalina, meklējot palīdzību

Pēc 21 mēnesi ilgas karadarbības Gazā piekrastes joslu iezīmē pieaugošas nāves un bada ainas. Cilvēki mirst, cenšoties sasniegt palīdzību, citi cieš badu, un Izraēlas rīcību kritizē pat daudzi tās tuvākie sabiedrotie. Apvienoto Nāciju Organizācija ziņo, ka kopš maija beigām, kad darbu sāka pretrunīgi vērtētā jaunā palīdzības aģentūra Gazas humanitārais fonds (GHF), pārtikas meklējumos ir nogalināti vairāk nekā 1000 cilvēku.

Situācija Gazā: pilnīgs aplenkums

Gaza jau pirms konflikta bija viena no izolētākajām un blīvāk apdzīvotajām teritorijām pasaulē, kurā dzīvoja aptuveni divi miljoni cilvēku 363 kvadrātkilometru platībā. Izraēla gadiem ilgi ir uzturējusi stingru kontroli, izmantojot sauszemes, gaisa un jūras blokādi, kas ir nopietni ierobežojusi preču un cilvēku kustību. Saskaņā ar ANO datiem vairāk nekā puse iedzīvotāju tika uzskatīti par nepietiekami paēdušiem un dzīvoja zem nabadzības sliekšņa.

Pirms kara palīdzības piegādes plūsma uz Gazu bija pieaugusi līdz 500 līdz 600 kravas automašīnām dienā. Kopš tā laika šis skaitlis ir samazinājies līdz vidēji tikai 28 kravas automašīnām dienā, trešdien ziņoja humānās palīdzības organizāciju grupa. Joprojām nav skaidrs, vai šis skaitlis ietver kravas automašīnas, kas izmantotas GHF operācijām.

Humanitārā krīze saasinās

Pēc 2023. gada 7. oktobra Hamas uzbrukuma, kurā gāja bojā vairāk nekā 1200 cilvēku un sagrāba 250 ķīlniekus, Izraēla deva rīkojumu "pilnīgi aplenkt" Gazu, pārtraucot elektrības, pārtikas, ūdens un degvielas piegādi. Tā rezultātā ātri attīstījās humanitārā krīze, jo iesprostotie iedzīvotāji saskārās ar badu un postošu Izraēlas militāro ofensīvu. Cilvēktiesību organizācijas kritizēja Izraēlas pārtikas izmantošanu kā "kara ieroci" un apsūdzēja valsti "kolektīvo sodu" izmantošanā.

Īsa atelpa un īslaicīgs pamiers

Starptautiskā spiediena rezultātā pirmās palīdzības piegādes Gazā ieradās oktobra beigās. Pagaidu pamiers starp Izraēlu un Hamas sākās 2023. gada 24. novembrī, nedaudz palielinot palīdzības plūsmas. Taču pamiers pēc nedēļas sabruka.

Pēc tam palīdzības piegādes atkal samazinājās, savukārt stingrā Izraēlas kontrole turpināja aizkavēt piegādes. Izraēlas varas iestādes paziņoja, ka pārbaudes bija nepieciešamas, lai neļautu Hamas novirzīt palīdzību, savukārt humānās palīdzības amatpersonas apsūdzēja Izraēlu palīdzības apzinātā samazināšanā.

Sociālās kārtības sabrukums

Izraēlas ofensīvai iznīcinot Gazas joslas teritorijas, izspiežot lielāko daļu tās iedzīvotāju un vājinot Hamas kontroli, nelikumības izplatījās. Laupīšana kļuva par jaunu šķērsli ANO kravas automašīnām, un palīdzības sniegšanas vietās palielinājās upuru skaits. ANO tikai dažas nedēļas pirms kara brīdināja, ka sabiedriskā kārtība sāk izjukt, jo izmisušie palestīnieši no noliktavām zaga miltus un higiēnas preces.

2024. gada novembrī ANO atkal izsauca trauksmi, sakot, ka spēja piegādāt palīdzību ir “pilnīgi zudusi”. Vienā no ļaunākajām laupīšanām tika pazaudētas vairāk nekā 100 kravas automašīnas. Šoferi bija spiesti izkraut kravas automašīnas, draudot vardarbībai, strādnieki tika ievainoti, un transportlīdzekļiem tika nodarīti būtiski bojājumi.

Jauna palīdzības organizācija un bada traģēdija

Šī gada janvārī Izraēla aizliedza UNRWA darboties Gazā, simtiem tūkstošu cilvēku liedzot piekļuvi tādiem svarīgiem pakalpojumiem kā pārtika, veselības aprūpe un izglītība. Maijā GHF paziņoja, ka sāks palīdzības sadali ar Izraēlas piekrišanu. Neilgi pirms tā uzsākšanas GHF direktors Džeiks Vuds atkāpās no amata, sakot, ka darbu nav iespējams veikt, "stingri ievērojot humānos cilvēcības, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus".

ANO atteicās piedalīties šajā modelī, jo GHF pārkāpa dažus humānās palīdzības pamatprincipus. Kritiķi norādīja, ka Gazas dienvidos un centrālajā daļā ir tikai neliels skaits GHF izplatīšanas punktu — daudz mazāk nekā saskaņā ar iepriekšējo ANO modeli, kā rezultātā ierobežotās vietās notiek liela cilvēku pulcēšanās.

Svētdien Gazas Veselības ministrija ziņoja, ka 24 stundu laikā bada un nepietiekama uztura dēļ miruši desmit cilvēki, tādējādi kopējais palestīniešu bada nāves gadījumu skaits ir 111. Trešdien 111 starptautiskās humānās palīdzības organizācijas aicināja Izraēlu izbeigt blokādi un vienoties par pamieru, brīdinot, ka krājumi anklāvā tagad ir izsmelti.

Starptautiskā reakcija un palīdzības nākotne

Izraēlas amatpersona trešdien preses konferencē sacīja, ka nākotnē ir sagaidāms, ka uz anklāvu tiks nosūtīta lielāka palīdzība. "Mēs vēlamies redzēt arvien vairāk kravas automašīnu, kas iebrauc Gazā un izdala palīdzību, kamēr Hamas nav iesaistīta," sacīja amatpersona.

Starptautiskais spiediens uz Izraēlu turpina pieaugt, tostarp no ASV puses. Pirmdien 25 Rietumvalstu ārlietu ministri kritizēja Izraēlu par "pilienu palīdzību" Gazas joslai. Izraēlas Ārlietu ministrija šo paziņojumu noraidīja kā "nereālu".