Mines Advisory Group iegūst Hilton balvu: 30 gadi mieram!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Mīnu konsultatīvā grupa saņems 2025. gada Konrāda N. Hiltona humanitāro balvu par darbu pret kājnieku mīnām visā pasaulē.

Die Mines Advisory Group erhält 2025 den Conrad N. Hilton Humanitarian Prize für ihre Arbeit gegen Landminen weltweit.
Mīnu konsultatīvā grupa saņems 2025. gada Konrāda N. Hiltona humanitāro balvu par darbu pret kājnieku mīnām visā pasaulē.

Mines Advisory Group iegūst Hilton balvu: 30 gadi mieram!

2025. gada 13. augustā Konrāda N. Hiltona fonds izvēlējās Mines Advisory Group (MAG) kā 2025. gada Konrāda N. Hiltona humanitārās balvas saņēmēju. Ar šo balvu, kas tiek pasniegta jau 30 gadus, tiek atzīti izcili humanitārie sasniegumi un šajā jubilejas gadā dāvinājums palielināts no 2,5 miljoniem līdz 3 miljoniem dolāru. MAG, organizācija, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, koncentrējas uz kājnieku mīnu likvidēšanu un bruņotas vardarbības samazināšanu konfliktu skartajās teritorijās.

Kopš tās dibināšanas 1989. gadā MAG ir palīdzējis vairāk nekā 23 miljoniem cilvēku vairāk nekā 70 valstīs atjaunot savu dzīvi pēc konflikta. Organizācijai ir vadošā loma starptautiskajos centienos novērst kājnieku mīnu izmantošanu un risināt humanitārās vajadzības konfliktu skartajos reģionos. Kā ziņo PR Newswire, balvas ieguvēja atlasi veiks starptautiska žūrija, kas tiksies.

Žūrija un balvas nozīme

2025. gada Hilton balvas žūriju veido ievērojamas personības, tostarp Helēna Klārka, Leima Gbovija un karaliene Nūra. Hilton fonda prezidents un izpilddirektors Pīters Lauharns uzsvēra, ka līdzjūtības un miera nodrošināšana globālajā darba kārtībā, īpaši ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos konfliktus, uzsvēra. 2023. gadā vairāk nekā 80% sauszemes mīnu upuru bija civiliedzīvotāji, no kuriem trešdaļa ir bērni, tādējādi uzsverot, ka ir steidzami jārīkojas.

Darens Kormaks, MAG izpilddirektors, uzsvēra globālā personāla izšķirošo lomu, kas pārsvarā nāk no konflikta skartajām kopienām. Organizācijai 1997. gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija par tās lomu Starptautiskajā kampaņā pret sauszemes mīnu aizliegšanu, un kopš tā laika tā ir nenogurstoši strādājusi, lai atbalstītu tos, kuri cieš no kājnieku mīnu un nesprāgušas munīcijas sekām.

Sauszemes mīnu radītās problēmas visā pasaulē

Neskatoties uz starptautiskajiem centieniem aizliegt kājnieku mīnas un improvizētas sprādzienbīstamas ierīces, šo ieroču izmantošana joprojām ir nopietna problēma daudzos konfliktos. Saskaņā ar Ārpolitikas biroja datiem aptuveni 60 valstis cieš no sprādzienbīstama pagātnes vai pašreizējo konfliktu mantojuma. Katrs solis ārpus drošām zonām skartajās teritorijās var būt dzīvībai bīstams, jo bieži vien trūkst ticamas informācijas par bīstamajām zonām.

Situācija ir īpaši dramatiska apgabalos, kur pieaug slazdu un mīnu izmantošana, piemēram, Sīrijā, Irākā un Afganistānā. Civiliedzīvotāji šajos reģionos ir ne tikai pakļauti bruņotu konfliktu spiedienam, bet arī pastāvīgi pakļauti ikdienas priekšmetos paslēpto mīnu un sprāgstvielu briesmām. Vācija ir apņēmusies atbalstīt humāno atmīnēšanu un uzlabot civiliedzīvotāju aizsardzību saskaņā ar tādiem starptautiskajiem līgumiem kā Otavas konvencija un EWIPA deklarācija.

Rezumējot, Mines Advisory Group piešķirtā Konrāda N. Hiltona humanitārā balva parāda, cik svarīgs ir darbs pret kājnieku mīnām un bruņotu vardarbību. Ņemot vērā pastāvīgās globālās problēmas, šādu organizāciju loma kļūst arvien svarīgāka miera un stabilitātes atjaunošanā kara plosītajos reģionos.