Karacsony brīdina: samazinājumi apdraud zemnieku nākotni!

Karacsony brīdina: samazinājumi apdraud zemnieku nākotni!

Liberālais federālais padomnieks Tomass Karačonijs pauž asu kritiku par melni-sarkan-rozā valdības plānotajiem ietaupījumiem 2025./26.gada dubultbudžetā. Šie samazinājumi ir uzbrukums lauku apvidiem, īpaši lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un videi. Karačonijs norāda, ka investīcijām lauksaimniecībā 2026.gadā budžetā paredzēts par 70 miljoniem eiro mazāk, kas varētu apdraudēt daudzu zemnieku pastāvēšanu.

Savā paziņojumā Karačonijs brīdina par finansējuma samazināšanu krusas apdrošināšanai. Viņš uzsver, ka šāds griezums ir bīstams, īpaši pastiprinātas laikapstākļu ekstrēmu laikā. Daudzi lauku iztikas līdzekļi būtu apdraudēti bez pietiekama atbalsta katastrofas gadījumā. Šis brīdinājums izskanēja saistībā ar sarunu, kas viņam bija ar kādu zemnieku Burgenlandē. Tas skaidri parādīja, ka lauksaimnieki zina, kā organizēt savu darbu ilgtspējīgi.

Ideoloģisko iejaukšanos kritika

Karačonijs arī kritizē plānoto pilnībā redeļu grīdu aizliegumu. Viņš to uzskata par ideoloģiski motivētu uzbrukumu pārbaudītām lopkopības formām. Viņaprāt, likums neuzlabos dzīvnieku labturību – tā vietā radīs nenoteiktību lauksaimniekos. Tāpēc liberālais politiķis pieprasa, lai ÖVP lauksaimniecības ministrs atceļ lauksaimniecības subsīdiju samazinājumu un nostiprinātu krusas apdrošināšanu. Savos izteikumos viņš nepārprotami iestājas pret ideoloģisku iejaukšanos lauksaimniecības praksē un pieprasa ievērot lauksaimnieku kompetenci un dzīves realitāti.

Ņemot vērā Karačonijas kritiku, ir svarīgi atzīmēt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) lomu, kas tika reformēta 2023. gadā. Šīs reformas mērķis ir veicināt ekoloģiskāku un ilgtspējīgāku lauksaimniecību Eiropā līdz 2027. gadam. Katru gadu uz Vāciju tiek novirzīti aptuveni 6,2 miljardi eiro ES fondu lauksaimniecības atbalstam. Šie fondi ir sadalīti divos pīlāros: pirmais ietver tiešos maksājumus lauksaimniekiem, kuri ir atkarīgi no lauksaimniecības zemes. Otrais pīlārs ir paredzēts ilgtspējīgas pārvaldības un lauku attīstības atbalsta programmām, kuru mērķis ir KLP galvenie mērķi.

Lauku teritoriju popularizēšana

Federālā valdība tiecas nostiprināt lauku reģionus kā neatkarīgas dzīves un ekonomikas zonas. Tas tiek darīts, ņemot vērā dažādus attīstības potenciālus un veicinot lauku teritoriju pievilcību. KLP ir galvenais instruments šajā jomā, jo īpaši otrais pīlārs, kas izveidots kopš 2000. gada. Tas veicina lauku apvidus un piedāvā finansiālu atbalstu, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

2014.-2020.gada finansēšanas periodā Vācija ES fondos kopumā saņems 8,3 miljardus eiro, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības struktūru un piekrastes aizsardzību. Turklāt platjoslas paplašināšana tiek finansēta kā daļa no federālās lauku attīstības un reģionālās vērtības radīšanas programmas (BULEplus), lai līdz 2030. gadam nodrošinātu valsts mēroga pārklājumu ar gigabitu tīkliem, kuru pamatā ir optiskās šķiedras. Tāpat ir paredzēti digitalizācijas projekti, piemēram, digitālā ciemata dvīnis no Ettelnas, kas ieguva godalgu globālajā konkursā Smart City teritorijām.

Rezumējot, problēmas, ar kurām saskaras lauksaimniecība un lauku apvidi, ietekmē gan finansiālais, gan ideoloģiskais ietvars. Jāskatās, kā valdība reaģēs uz Karačoņu brīdinājumiem un prasībām un kādi pasākumi tiks veikti, lai nodrošinātu lauku lauksaimniecību.