Klints Īstvuds: Preses ētika fokusā — intervija vai viltojums?

Klints Īstvuds: Preses ētika fokusā — intervija vai viltojums?

Austrijas Preses padome ir izskatījusi pašreizējo lietu, kas saistīta ar Klintu Īstvudu un "Kurier". “Kurier” publicētajā intervijā Īstvuds šos apgalvojumus raksturoja kā “fiktīvus”. Preses padomes rīkotājdirektors Aleksandrs Varzileks apstiprināja, ka par šo incidentu ir saņemti vairāki ziņojumi un šobrīd tiek pārbaudīts, vai radās iespaids par aktuālu interviju. Šim pārskatam var būt tālejošas sekas iesaistītajām pusēm, īpaši attiecībā uz Austrijas žurnālistikas goda kodeksu.

Saskaņā ar informāciju no express.at Tika konstatēts, ka visi Īstvuda citāti faktiski tika veidoti, bet tika rediģēti kopā, ņemot vērā pagātnes sarunu "labāko". Tas netika apzīmēts kā ekskluzīvs vai jauns, kas izraisīja pārpratumus. Žurnāliste Elizabete Sereda skaidroja, ka “Kurier” un viņai pašai nav bijis nodoma radīt nepatiesus iespaidus, kas ir galvenais punkts Preses padomes pārskatā.

Goda kodeksa atbilstība

Austrijas preses goda kodekss, kura ievērošanu uzrauga Preses padome, satur skaidras vadlīnijas par žurnālistikas darba precizitāti un pareizību. Šajā gadījumā varētu būt aktuāls šī kodeksa 2. punkts, kurā uzsvērts apzinīgas izpētes un precizitātes pienākums. Safabricēta intervija būtu klajš ētikas pārkāpums, un mediju namam būtu jāsaskaras ar atbilstošām sekām, ko noteikusi Preses padome.

Kā presserat.at laikrakstiem, kas atbilst goda kodeksam, jāpublicē Preses padomes atziņas, kas vērstas pret tām. “Kurieram” tas varētu nozīmēt, ka redakcija būtu spiesta publicēt labojumu vai atvainoties, ja Preses padome secinās, ka kodekss ir pārkāpts.

Perspektīva par lēmumiem

Lietas izvērtēšana tagad ir Preses padomes 3. Senāta rokās. Tomēr lēmums nav gaidāms ātrāk par septembri gaidāmā vasaras pārtraukuma dēļ. Varzileks uzsvēra, ka šis gadījums ir unikāls Preses padomes kontekstā, kas galu galā norāda uz precīzas reportāžas nozīmi žurnālistikā.

Skaļi presserat.de Preses padome ir būtiska platforma patiesības atrašanai preses brīvībā un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanai. Laikā, kad informācija bieži tiek izplatīta ātri un bez pietiekamas pārbaudes, šis incidents pastiprina diskusiju par mediju veidotāju atbildību un nepieciešamību pēc rūpīgas ziņu pārbaudes.