Katram piektajam Gazas iedzīvotājam Izraēlas blokādes dēļ draud bads

Katram piektajam Gazas iedzīvotājam Izraēlas blokādes dēļ draud bads

Nesenā Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītajā ziņojumā ir brīdināts, ka katrs piektais cilvēks Gazā draud bads, jo visa teritorija tuvojas badam. Tas notika pēc gandrīz trīs mēnešus ilgas Izraēlas izmisīgi nepieciešamās humānās palīdzības blokādes.

Steidzamā humanitārā krīze Gazā

Brīdinājums izskan, jo ANO, vairākas NVO un civiliedzīvotāji Gazas joslā ziņo, ka situācija ir pasliktinājusies kopš Izraēlas atkārtotā uzbrukuma martā. Ir grūtības piekļūt pārtikai, zāles un tīru ūdeni.

Akūta pārtikas nedrošība

Teritorijas visi iedzīvotāji piedzīvo "augstu akūtu pārtikas nedrošību", savukārt teritorija ir pakļauta "lielam bada riskam" - nopietnākajai bada krīzes formai, teikts Integrētās pārtikas drošības fāzes klasifikācijas (IPC) pirmdien sniegtajā jaunākajā ziņojumā.

"Cilvēku izdzīvošanai nepieciešamās preces ir vai nu izsmeltas, vai arī beigsies tuvāko nedēļu laikā," brīdināja IPC. Pārtikas ir maz, un tas, kas paliek pāri, tiek pārdots par pārmērīgām cenām, ko retais var atļauties.

Izraēlas blokāde

2.martā Izraēla noteica humāno blokādi Gazai, pārtraucot pārtikas, medicīniskās piegādes un citu palīdzību teritorijā esošajiem vairāk nekā 2 miljoniem palestīniešu. Izraēla saka, ka blokāde kopā ar Gazas bombardēšanas militāro eskalāciju ir paredzēta, lai izdarītu spiedienu uz Hamas, lai tas atbrīvotu ķīlniekus no anklāva. Tomēr starptautiskās organizācijas apgalvo, ka tas pārkāpj starptautiskās tiesības, un dažas apsūdz Izraēlu, ka tā izmanto badu kā kara ieroci.

Krīzes sekas

IPC ziņojumā brīdināts, ka laika posmā no šī brīža līdz septembra beigām pastāv “augsts bada risks”, kas atstātu lielāko daļu cilvēku Gazā bez piekļuves pārtikai, ūdenim, pajumtei un medikamentiem.

"Tikai tūlītēja un ilgstoša karadarbības pārtraukšana un humānās palīdzības piegādes atsākšana var novērst badu," teikts ziņojumā.

Bada sliekšņi

Saskaņā ar IPC sistēmu - piecu fāžu skalu pārtikas trūkuma smaguma mērīšanai - badu var izsludināt tikai tad, kad ir sasniegti noteikti sliekšņi. Tie ietver: Vismaz 20% no visām mājsaimniecībām ir jāsaskaras ar ārkārtēju pārtikas trūkumu, 30% vai vairāk bērnu jāsaņem akūti nepietiekams uzturs, un vismaz divi no 10 000 cilvēku katru dienu mirst akūta nepietiekama uztura vai nepietiekama uztura un slimību mijiedarbības dēļ.

Pēc IPC domām, pirmais slieksnis jau ir sasniegts. Paredzams, ka gandrīz 469 500 cilvēku — aptuveni 22% iedzīvotāju — no maija līdz septembrim piedzīvos "katastrofālu" pārtikas trūkumu, kas ir augstākais posms IPC skalā.

Viedokļi un perspektīvas

Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu biroja pārstāvis Deivids Mensers pirmdien sacīja, ka "bads Gazā nekad nav bijis", neskatoties uz IPC brīdinājumiem. Ja Gazā ir bads, tas ir tāpēc, ka Hamas neļauj civiliedzīvotājiem saņemt humāno palīdzību.

Lai gan viņš lielā mērā vaino Hamas pieaugošajā bada rādītājā, ASV vēstnieks Izraēlā atzina Maiks Hakabijs, piektdien uzsvēra situācijas strauji pasliktināšanos Gazā, CNN sacīdams: "Ja nebūtu humānās krīzes, nebūtu mēģinājumu ar to tikt galā. Tātad atbilde ir acīmredzama: jā, ir humanitārā krīze."

Blokādes cilvēku izmaksas

Kopš 2. marta Izraēlas atkārtotais uzbrukums ir licis pārvietoties vairāk nekā 430 000 cilvēku, ietekmējot būtiskos pakalpojumus un vitāli svarīgu preču izplatīšanu. Visas 25 maiznīcas, ko pārvalda ANO Pasaules pārtikas programma (WFP), aprīļa sākumā bija spiestas slēgt piegādes trūkuma dēļ, un lielākajā daļā no 177 virtuvēm beidzas pārtika siltajiem ēdieniem, teikts IPC ziņojumā. Pārtikas cenas strauji pieaug.

Kopš februāra miltu cenas ir pieaugušas par 3000%; 25 mārciņas smags kviešu miltu maisiņš var maksāt no 235 līdz 520 USD.

Neaizsargātas grupas, kas pakļautas spiedienam

Īpaši apdraudēti ir bērni un grūtnieces. Paredzams, ka laikā no 2025. gada aprīļa līdz 2026. gada martam notiks gandrīz 71 000 akūta nepietiekama uztura gadījumu bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem. Turklāt gandrīz 17 000 grūtnieču un sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, būs nepieciešama akūta nepietiekama uztura ārstēšana.

Deviņpadsmit mēnešu laikā kopš Izraēlas uzbrukuma Gazai pēc Hamas uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī cilvēki ir sākuši meklēt pārtiku, zāle un ēdot dzīvnieku barību un dzerot piesārņotu ūdeni. Izsalkušā mātes nevarēja saražot pietiekami daudz piena saviem mazuļiem, un vecāki mēģināja visu, lai viņu bērni būtu dzīvi, vecāki un ārsti stāstīja CNN.

Imran Rajab, māte no Gazas pilsētas, CNN ziņoja

"Mani bērni pēc ēšanas vemj. Tas smaržo briesmīgi," sacīja Radžabs. "Bet ko vēl es varu darīt? Ko gan citu es pabarotu saviem bērniem, ja ne šo?"

Daktere Amjad Al-Muzaini, ginekologs, kurš strādā Gazas pilsētā, sacīja, ka sievietes Gazā ir spiestas izvēlēties starp bērnu ēdināšanu vai savu veselību. Viņi bieži upurē savu labklājību, lai nodrošinātu savu bērnu izdzīvošanu.

Ķeizargrieziena operāciju laikā tika konstatēts, ka sievietēm ir nopietni bojāta zarnu un dzemdes gļotāda, kas, iespējams, ir nekvalitatīvas un īpaši konservētas pārtikas ēšanas rezultāts, sacīja Al-Muzaini.

Palīdzības piedāvājumi un aizsprostojumi

WFP nesen paziņoja, ka ir gatava nosūtīt pietiekami daudz palīdzības uz Gazu, lai pabarotu visus iedzīvotājus līdz diviem mēnešiem. UNRWA, galvenā ANO aģentūra, kas palīdz palestīniešiem, paziņoja, ka tajā ir gandrīz 3000 kravas automašīnu ar palīdzību, kas gaida iebraukšanu Gazas joslā, bet pašlaik tās bloķē Izraēla.

"Ģimenes Gazā cieš badu, kamēr tām nepieciešamā pārtika atrodas uz robežas," WFP izpilddirektore Sindija Makeina sacīja X. "Taču WFP nav spējusi ievest valstī jaunu palīdzību kopš 2. marta."

"Ja gaidīsim, kamēr bads tiks oficiāli apstiprināts, būs PĀRĀK VĒLU," viņa piebilda.

Izraēla sāka ofensīvu Gazas joslā pēc Hamas 2023.gada oktobra uzbrukuma, kurā kaujinieki nogalināja 1200 cilvēkus un sagrāba 251 ķīlnieku. Kopš tā laika Izraēlas militārajā kampaņā ir gājuši bojā gandrīz 53 000 palestīniešu. Gazā kopš bombardēšanas atsākšanas martā ir nogalināti vairāk nekā 2500 palestīniešu, ziņo Veselības ministrija.

Ziņojumus atbalstīja CNN pārstāvis Džeremijs Diamonds, Tareks Al Hilou, Mohammads Al Savali, Dana Karni un Mounira Elsamra.