Migrācija rada labklājību: kā Ukrainas iekaro darba tirgu!

Migrācija rada labklājību: kā Ukrainas iekaro darba tirgu!

EU, Europa - Diskusija par migrāciju pēdējos gados ir kļuvusi ļoti svarīga, it īpaši Eiropas Savienībā. Lai gan daudziem cilvēkiem ikdienā ir maz sakara ar imigrāciju, šī tēma ir visuresoša kā politiska problēma. Saskaņā ar Eirobarometra aptauju, migrācija ir otrs lielākais jautājums Eiropā pēc Ukrainas sekretāra. Valdības cenšas turēt gan nevēlamus imigrantus, gan piesaistīt nepieciešamos speciālistus. Jauns Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pētījums apgaismo pēdējā migrācijas viļņa ekonomisko iedarbību un sasniedz pozitīvu rezultātu.

2022. gadā migrācija uz ES sasniedza rekordlielu 6,5 miljonu cilvēku, ieskaitot aptuveni četrus miljonus no Ukrainas. Šis pieaugums izraisīja pieaugumu par 1,4 procentiem iedzīvotāju, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2015./2016. Gada bēgļu viļņiem. SVF norāda, ka arvien vairāk cilvēku iet roku rokā ar lielāku pieprasījumu un lielāku darba piedāvājumu, kas nozīmē, ka imigrācijas pozitīvā ietekme pārsniedz saistītās izmaksas.

Ukrainiešu integrācija darba tirgū

Ievērojams pašreizējā migrācijas viļņa aspekts ir ātrums, ar kādu ukraiņi tiek integrēti darba tirgū. Salīdzinot ar iepriekšējām bēgļu plūsmām, daudziem izdevās ātri atrast nodarbinātību. Lielais pieprasījums pēc ES darbiniekiem šeit bija izšķiroša loma. Turklāt daudzi ukraiņi ātri saņēma atļauju sākt darbu. ESAO ziņo, ka ukraiņu nodarbinātības līmenis ES valstīs svārstās no 60 procentiem Polijā un zem 20 procentiem Itālijā. Tās ir vērtības, kuras parasti tiek sasniegtas tikai pēc ilgākas uzturēšanās pieciem gadiem un vairāk.

Šī attīstība noveda pie cilvēku skaita darbā ES. Kamēr 2021. gadā joprojām tika reģistrēts 265 000 cilvēku kritums, to skaits pieauga par 838 000 2022. gadā. Saskaņā ar SVF šo pieaugumu īpaši kompensēja imigrācija, kas daļēji apmierināja darba ņēmēju ārkārtēju vajadzību. Gandrīz divas trešdaļas no amatiem, kas izveidoti no 2019. līdz 2023. gadam, ieņēma migranti, savukārt bezdarba līmenis ES pilsoņu vidū nogrima vēsturiskajiem kritumiem.

Ekonomiskā izaugsme caur imigrāciju

Ar vairāk cilvēku darba tirgū ir palielinājušās arī ekonomiskās perspektīvas. Migrantu produktivitātei ir liela loma šajā jautājumā. Lai arī daudzi migranti ir pārāk kvalificēti un strādā profesijās, kas ir zemāka par viņu izglītības līmeni, viņiem joprojām ir būtiska pozitīva ietekme uz ES ekonomikas izaugsmi. SVF lēš, ka, neraugoties uz hipotētiski zemāku migrantu produktivitāti, papildu pieaugums ar imigrāciju no 2020. līdz 2023. gadam palielina iespējamo pieaugumu līdz 2030. gadam līdz 2030. gadam.

Bet migrācija rada arī izaicinājumus. Sākotnējās izmaksas ir reālas, un SVF lēš, ka tā ir 0,2 procenti no ES ekonomiskajiem darbiem, kas ir zemāki par ienākumiem, kas palielinājās ar migrāciju. Ilgtermiņa ietekme ir ļoti atkarīga no migrantu integrācijas darba tirgū.

Ir arī kritiskas balsis, kas saka, ka migranti darbojas kā algu iespaids, kas var izraisīt vietējo iedzīvotāju trūkumus. Tomēr visaptveroša algu analīze vēl nav iespējama, jo nav ticamu datu.

Turklāt bieži tiek norādīti resursu konflikti: migranti sacenšas par dzīvesvietu, apmācības pozīcijām, kā arī veselības un transporta pakalpojumiem. Tas var izraisīt manāmas problēmas reģionos ar augstu imigrāciju, kas stingri pieprasa resursus valsts sektorā.

Skaidrs savienojums rāda, ka jo vairāk cilvēku nonāk ES, jo lielāks ir ekonomiskās izaugsmes potenciāls - ja vien imigrantu integrācija izdodas labi. Tomēr joprojām ir jautājums, kā imigrācija saprātīgi izmanto papildu valdības ienākumus, lai uzlabotu pašreizējo situāciju. Visu situāciju joprojām pavada pretrunīgi vērtētas debates, savukārt SVF aicina politiku proaktīvi izmantot migrācijas iespējas.