Indija izstājas no Putina LNG projekta – sankcijas stājas spēkā!

Indija izstājas no Putina LNG projekta – sankcijas stājas spēkā!

Maskava atkal saskaras ar nopietnu izaicinājumu, jo galvenais tirdzniecības partneris atsakās no ļoti nozīmīga projekta. Indija, kas ir bijusi galvenā spēlētāja tirdzniecībā ar Krieviju, ir paziņojusi, ka tā vairs neiegādāsies šķidro dabasgāzi (LNG) no Arctic LNG-2 projekta. Šāds lēmums pieņemts pēc virknes Rietumu sankciju, kuru mērķis ir vājināt Krievijas ekonomiku un izjaukt Putina ambiciozos plānus.

Indijas naftas ministrs Pankajs Džains oficiāli paziņojis, ka Indija norobežojas no līgumā paredzētās SDG iegādes, jo uz projektu attiecas Rietumu tirdzniecības ierobežojumi. Tas nostādīs smagu pārbaudījumu Krievijas stratēģiskajām partnerattiecībām ar Indiju, kas ir nostiprinājušās kopš Ukrainas konflikta sākuma. Tā ir īpaši rūgta tablete Krievijas valdībai, jo Indija kopā ar Ķīnu tika uzskatīta par būtisku elementu Rietumu sankciju negatīvās ietekmes mazināšanā.

Svarīga informācija par Arctic LNG 2

Paredzams, ka Arctic LNG 2 projekts, kas pieder Krievijas uzņēmumam Novatek, saražos milzīgus daudzumus aptuveni 20 miljonu tonnu SDG gadā. Plānotais eksports galvenokārt bija vērsts uz Āzijas tirgiem. Šis projekts Krievijai bija ļoti nozīmīgs, jo tas bija būtisks Putina plānam padarīt valsti par lielāko SDG ražotāju pasaulē. Taču, tā kā tas ir atzīts par sankcionētu projektu, Novatek tagad ir pakļauts spiedienam un, iespējams, nāksies uzglabāt dabasgāzi ilgāku laiku, nevis laist to tirgū.

Agrāk Indijai ir bijusi galvenā loma ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju. Jau 2022. gada februārī, neilgi pēc konflikta sākuma, Indija bija ievērojami palielinājusi divpusējo tirdzniecību ar Krieviju un apsteigusi Ķīnu kā lielāko Krievijas naftas importētāju. Taču nesenie diplomātiskie soļi, piemēram, premjerministra Narendra Modi vizīte Kijevā, liecina, ka Indija vēlas stiprināt saites ar Ukrainu. Tādējādi Indija nonāk dilemmā starp tās ilgstošajām politiskajām un ekonomiskajām saitēm ar Krieviju un tās jaunajiem centieniem Eiropā.

Saskaņā ar šīm sankcijām ES jūnijā pieņēma lēmumu par 14. sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete aizliedz turpmākas investīcijas Krievijas LNG projektos un jebkādu eksportu, kas dod labumu šiem projektiem. Turklāt ES ostu izmantošana Krievijas SDG pārkraušanai ir aizliegta, kas ievērojami sarežģī un sadārdzina iegūtās gāzes transportēšanu. Krievijas speciālo tankkuģu, kas paļaujas uz Eiropas ostām, efektivitāte būtu stipri ierobežota, un tiem būtu jāveic garāki maršruti.

Šīs norises skaidri parāda, kā Rietumu sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiskās plūsmas. Tiek ziņots, ka Novatek ir lielas grūtības pārdot saražotās dabasgāzes rezerves, kā rezultātā gāze ir jāuzglabā. Tas skaidri liecina, ka sankcijas un ar to saistītā nenoteiktība attur potenciālos pircējus. Kamēr Krievija plānoja ievērojami palielināt SDG jaudu, valsts tagad ir spiesta pārdomāt savas stratēģijas.