Habeka subsīdiju politika: Vācija paslīd, e-automašīnu trūkst!

Habeka subsīdiju politika: Vācija paslīd, e-automašīnu trūkst!

Papenburg, Deutschland - Tiek uzņemti debates par federālā ekonomikas ministra Roberta Habeka (Zaļo) ekonomikas politiku. Visā valstī kļūst arvien acīmredzamāks, ka ministrs ar savu stratēģiju pārveidot Vācijas ekonomiku, izmantojot masveida subsīdijas, realitātes dēļ neizdodas. Jo īpaši zaļā transformācija, tādu tehnoloģiju kā elektrisko automašīnu un siltumsūkņu izmaksu intensīvā atbalsts, kā arī daudzsološie zaļā tērauda izturības un skepses plāni.

Habeka mērķis ir panākt pagriezienu Vācijas nozarē, izmantojot finansiālus stimulus un finansēšanas programmas. Bet viņa politikas rezultāti atstāj daudz jautājumu zīmes. Pašreizējā analīze rāda, ka subsīdiju pasākumi bieži nesasniedz vēlamo efektu un daudzos gadījumos tos nepieņem.

Finansēšanas programmu realitāte

Piemērs ir elektromobiļu reklamēšana: iepriekš bija iegādājies prēmijas līdz 7000 eiro, kas bija ierobežota ar uzņēmuma automašīnām un īpašu nolietojumu tukšas kases dēļ. Neskatoties uz visiem centieniem, elektrisko automašīnu īpatsvars uz Vācijas ceļiem 2024. gada sākumā joprojām ir 2,9 procenti. Politiķi nav izveidojuši nepieciešamos sistēmas nosacījumus, lai radītu uzticību pircēju vidū.

Vēl viens piemērs ir siltumsūkņi. Šeit līdz 70 procentiem no izmaksām var sniegt valsts, kas tiek lēsts 2025. gadā ar 14,35 miljardiem eiro. Neskatoties uz to, prognoze siltumsūkņu uzstādīšanai šogad ir tikai 200 000, bet galamērķis bija pusmiljons.

Turklāt ir nepatikšanas Green Steel vitrīnas projekts no Thyssenkrupp Steel. Paredzamā izmaksu pieaugums apšauba plānoto klimata neitrālās ražošanas pārveidi. Lai arī valdība un Ziemeļreina-Vestfālijas štats jau ir nodrošinājis divus miljardus eiro, uzņēmuma jaunajam īpašniekam nebija jāatmaksā finansējums. Tas rada jautājumus par atbildīgu nodokļu fondu apstrādi.

subsīdiju kultūra un tās sekas

Vēl viens impulsa akmens ir klimata aizsardzības līgumi, kas lieliem uzņēmumiem ar miljardiem rēķinu ir paredzēti, lai atbalstītu to klimata izskaušanas ražošanu. Neskatoties uz 2,8 miljardiem eiro pieejamajiem fondiem, pieprasījums joprojām ir zems, un šajā pirmajā kārtā ir jāfinansē tikai 15 projekti. Tas ilustrē nozares nevēlēšanos un rada jautājumus par šādu subsīdiju efektivitāti.

Habeka stratēģija apkarot neefektivitāti tirgū, izmantojot masīvas valsts iejaukšanās un subsīdijas, sastopas ar pretestību. Kritiķi apgalvo, ka šāds valsts direktisms ir pretrunā ar sociālā tirgus ekonomiku, kuras princips ir balstīts uz tirgus atstāšanu un neefektīvu dalībnieku šķirošanu. Tā vietā tiek palielināts arvien pieaugošs subsīdiju budžets, kas nav bez sekām.

Habeka politikas ietekme ir parādīta patiesībā: nozare palielina darbus vai klīst uz citām valstīm. Uzņēmuma maksātnes palielinās, un ekonomiskie rādītāji, piemēram, IFO biznesa klimata indekss, ir negatīvs kurss. Nesenā rudens prognozē pat tiek runāts par lejupslīdi Vācijā, un izaugsmes prognozes tika atceltas.

Lai mobilizētu privātos un publiskos papildu ieguldījumus 1,4 triljonu eiro līdz 2030. gadam, jāizveido piemēroti ietvara apstākļi. Pretējā gadījumā varētu apdraudēt piekto daļu no rūpnieciskās pievienotās vērtības Vācijā. Tomēr diskusija par pareizo ceļu uz veiksmīgu rūpniecības politiku joprojām ir nerimstoša un galvenā valsts orientācija uz turpmāko orientāciju.

Gaidāmajiem izaicinājumiem ir nepieciešams skaidrs redzējums un vēlme novirzīties no iepriekš noteiktiem ceļiem. Ideja par atvērtu un pozitīvu nākotni, kā apraksta sociologs Andreass Recordwitz, varētu būt atslēga veiksmīgas rūpniecības politikas veidošanai, kas uztur globālo attīstību.