14 nāves gadījumi sliktākajos Krievijas gaisa reidos Kijevā nedēļām ilgi

14 nāves gadījumi sliktākajos Krievijas gaisa reidos Kijevā nedēļām ilgi

Otrdienas naktī Kijevā notika krievu drons un raķešu uzbrukumi, kuros dzīvību zaudēja 14 cilvēki, kā ziņoja oficiālās struktūras. Tas ir bijis nāvējošākais uzbrukums Ukrainas galvaspilsētai vairākas nedēļas.

ievainots un bojājums Kijevā

Vairāk nekā 55 cilvēki tika ievainoti, sacīja Kijevas mērs Vitaliy Klitschko, kas šo nakti padarīja par vienu no visbīstamākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Daudzi Kijevas iedzīvotāji dzirdēja skaļas sirēnas no pirmdienas vakara līdz agrā rīta stundai, kas daudziem cilvēkiem nozīmēja negulētu nakti. Saskaņā ar Ukrainas gaisa spēku teikto, šīs sirēnas pirms ballistiskā uzbrukuma bija trauksme.

no ievainotajiem vairāk nekā 40 cilvēku tika nogādāti slimnīcā, savukārt dzīvojamās ēkas un citas infrastruktūras tika ievērojami bojātas. "Mēs ceram, ka zem drupām vairs netiks atrasti mirušie, bet to nevar izslēgt," piebilda Klitschko. "Mirušo skaits varētu palielināties."

Sīkāka informācija par uzbrukumiem

Uzbrukumā Solomyanskyi apgabalā 62 gadus vecais ASV pilsonis gāja bojā ēkā, kas bija pretī mājai, kurā glābšanas darbinieki palīdzēja upuriem, saskaņā ar Klitschko ziņu par telegrammu. Negadījuma vietas attēli liecina, ka glābšanas darbinieki un policija intensīvi strādāja, lai atgūtuies no daļēji sabrukušas ēkas. Raučs cēlās no notikuma vietas, kamēr drupas bija izkaisītas virs grīdas un transportlīdzekļi tika sabojāti vai iznīcināti ēkas priekšā.

Reakcijas uz uzbrukumiem

Uzbrukumi notika vienlaikus ar Trumpa paziņojumu, ka viņš dienu iepriekš atgriezīsies Vašingtonā no G7 samita Kanādā. Viņa agrīnā aiziešana nozīmēja, ka viņš nokavēja svarīgu tikšanos ar Ukrainas prezidentu Wolodymyr Selenskyj uz samita malas, kas būtu bijusi trešā abu valsts vadītāju sanāksme kopš Trumpa biroja janvārī.

Krīzes starptautiskā dimensija

Ukrainas amatpersonas cerēja, ka pozitīva tikšanās ar Trumpu varētu palīdzēt attīstīt Kijevas bažas, jo Krievija pēdējās nedēļās ir stiprinājusi gaisa reidus. Pa to laiku Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu ir ieradies Phenjanā, vēsta Krievijas ziņu aģentūra TASS, lai runātu ar Ziemeļkorejas līderi Kim Jong Un.

Pjöngjang turpina atbalstīt Maskavas centienus pret Ukrainu, savukārt pasaules līderi cenšas izbeigt konfliktu, kas notiek trīs gadus. Pēdējā gada laikā Ziemeļkoreja, pēc starptautiskās uzraudzības iestāžu teiktā, ir nogādājusi karavīrus un miljoniem munīcijas, ieskaitot raķetes un granātas, Krievijai.

Ietekme uz starptautisko drošību

Amerikas Savienotās Valstis ir brīdinājušas, ka Krievija, iespējams, gatavojas dalīties progresīvā kosmosā un satelītu tehnoloģijās ar Ziemeļkoreju, apmaiņā pret pastāvīgu atbalstu Ukrainas konfliktā. Aprīlī Krievija deviņus mēnešus sāka savus postošākos uzbrukumus Kijevam un valstī izšāva 70 raķetes un 145 dronus, galvaspilsētā smagi skāra un vismaz 12 cilvēki gāja bojā, bet 90 citi tika ievainoti.

Saskaņā ar Trumpu ASV politika bija mazāk labprātīgi attiecībā uz militāro atbalstu ļoti zemākajai Ukrainai, lai palielinātu lielāku atbalstu, kamēr spiediens uz Eiropas partneriem. Trumps pat draudēja pilnībā atcelt miera sarunas.

Kommentare (0)