Drāma kvalifikācijas laikā: Tsunoda apgāzās Imolā!

Drāma kvalifikācijas laikā: Tsunoda apgāzās Imolā!

2025. gada 17. maijā notika dramatisks incidents Emilia-Romagna Grand Prix kvalifikācijā Imolā, kad nopietnā avārijā cieta Red Bull Racing braucējs Juki Tsunoda. Tikai dažas sekundes pēc sesijas vadītājs iebrauca līkumā ar ātrumu aptuveni 300 km/h, bet zaudēja kontroli pār savu transportlīdzekli. Automašīnas aizmugure nolūza, izraisot apgāšanos, kā rezultātā Tsunoda RB21 ietriecās barjerā. Tas iedarbināja sarkanos karogus, un kvalifikācija bija jāpārtrauc uz aptuveni 15 minūtēm, pirms tā varēja atsākties. Makss Verstapens, Tsunoda komandas biedrs, bija noraizējies un jautāja par braucēja stāvokli boksā, kad viņš brauca garām bojātajai automašīnai.

Pēc negadījuma Tsunoda, kurš sākotnēji palika savā automašīnā, galu galā pats varēja izkāpt no transportlīdzekļa bez acīmredzamām traumām. Tomēr sākotnējā diagnoze par traumas apmēru vēl nav noteikta, savukārt automašīnai no trieciena nodarīti būtiski bojājumi. Tsunoda iepriekš mēģināja uzstādīt pirmo apli kvalifikācijā, kad notika 6. pagrieziena incidents. Viņa automašīna lielā ātrumā iegriezās grantī un apgāzās, saduroties ar riepu barjerām, pirms nosēdās atpakaļ uz riteņiem un apstājās grantī. Šie notikumi izceļ briesmas, kas joprojām pastāv motosportā, neskatoties uz daudzajiem drošības tehnoloģiju sasniegumiem.

Sasniegumi autosporta drošībā

Drošība motosportā pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami uzlabojusies. Vēsturiski negadījumi autosportā bieži tika uzskatīti par neizbēgamiem, un 1960. gados autovadītāji gāja bojā regulāri. Tomēr, lai samazinātu riskus, tika ieviestas drošības tehnoloģijas, tostarp triecienķivere (1952) un aizsargstieni (1959). Bijušais FIA drošības komisijas vadītājs Pīters Raits toreizējo drošības jautājumu nezināšanu raksturoja kā problemātisku.

Mūsdienīgu materiālu, piemēram, oglekļa šķiedras, ieviešana 1981. gadā, padarot automašīnas vieglākas un drošākas, mainīja autovadītāju traumu ainavu. Alumīnija šasijas rezultātā tika gūti nopietni kāju savainojumi, savukārt oglekļa šķiedra samazināja risku kājām, bet radīja kakla traumas. Pēc nāvējošiem negadījumiem, īpaši Imolā 1994. gadā, drošības pasākumi tika vēl vairāk pastiprināti.

Negadījumu pētnieki ir atklājuši, ka ceļu satiksmes negadījumu atklājumus var pārnest arī uz sacīkstēm. Negadījumu datu reģistrators Formulā 1 ir obligāts kopš 1996. gada un sniedz detalizētus datus par negadījumiem. Drošības ierīces, piemēram, kakla fiksatori un Hans sistēma, tagad ir standartaprīkojumā, lai palielinātu vadītāja drošību.

Safer Barriers un Tecpro barjeru ieviešana ir ievērojami uzlabojusi drošību sacīkšu trasēs, un 2018. gadā ieviestā Halo Protection liecina par tiekšanos pēc lielākas drošības, taču tas nav bez pretrunām. Nemitīgā drošības pasākumu attīstība turpina ietekmēt sacīkšu trašu un transportlīdzekļu dizainu, kas ir nepieciešams solis, lai nodrošinātu vadītāju drošību.

Ņemot vērā Yuki Tsunoda neseno avāriju, ir skaidrs, ka, neskatoties uz progresu autosporta drošības jomā, riskus nekad nevar pilnībā novērst. Atliek cerēt, ka drīz pēc dramatiskā kritiena Tsunoda atkal būs vesela un dosies sacensību trasē.