Trumps apdraud Moabu: vai ir lielais trieciens pret Irānu?

US-Präsident Trump beruft sein Sicherheitsteam ein, während der Konflikt zwischen Israel und Iran eskaliert. Angriffe auf Nuklearanlagen und Drohungen prägen die Situation.
ASV prezidents Trumps uzaicina savu drošības komandu, kamēr eskalatē konflikts starp Izraēlu un Irānu. Uzbrukumi kodolveida sistēmām un draudi veido situāciju. (Symbolbild/DNAT)

Trumps apdraud Moabu: vai ir lielais trieciens pret Irānu?

Teheran, Iran - Prezidents Donalds Trumps savāca savu nacionālās drošības komandu Baltā nama "situācijas telpā", lai pārrunātu pašreizējo eskalāciju starp Izraēlu un Irānu. Sanāksme notika uz intensīvu militāro konfliktu fona, kas pēdējās dienās ir izraisījusi spriedzi reģionā. Sanāksmes rezultāti vēl nav publicēti, taču šķiet, ka skaidra stratēģija ir gaisā.

Pašlaik atbalsta ASV militāro Izraēlu, bet nepiedalās tieši konfliktos. Trumps lūdza Irānu "beznosacījumu nodošanu" un paskaidroja, ka gaisa telpa pār Irānu kontrolē Amerikas Savienotās Valstis. Šis paziņojums ir pretrunā ar viņa slepenā dienesta koordinatora Tulsi Gabarda jaunākajiem ziņojumiem, kurš sacīja, ka Irāna šobrīd neveido atombumbu. No otras puses, Trump ir pārliecināts, ka Irāna ir "ļoti tuvu", lai attīstītu kodolieročus.

militārie uzbrukumi un to sekas

Palielinās vardarbīga spirāle starp Izraēlu un Irānu. 2025. gada 13. jūnijā Izraēlas gaisa spēki veica vairākus nozīmīgus uzbrukumus Irānas kodolprogrammai, tostarp Natanca kodolos sistēmai. Šos uzbrukumus apstiprināja Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA), bet sākotnēji netika izmērītas paaugstinātas radiācijas vērtības. Upuru starpā ir arī seši ievērojami Irānas kodolzinātnieki.

Turklāt islāma revolucionārā apsardzes galvenā mītne Teherānā un naftas sistēmas Tabrizā bija uzbrukumu mērķi. Ziņojumi par civiliem upuriem, ieskaitot bērnus, ir izraisījuši sašutumu visā pasaulē. Irānas Ārlietu ministrija ir lūgusi ANO Drošības padomi rīkoties ar Izraēlas uzbrukumiem, kas tiek uzskatīti par "kara deklarāciju".

Atbildot uz uzbrukumiem, Irāna izšāva raķetes un dronus Izraēlas virzienā, bet tās tika pārtvertas ārpus Izraēlas štata teritorijas. Izraēla ir pasludinājusi ārkārtas stāvokli un slēdzis visas diplomātiskās reprezentācijas visā pasaulē. Turklāt tika publicēta jauna informācija par izlūkdatiem, kurā teikts, ka Irāna ir aptuveni "neatgriezeniskās atgriešanās punkts" atombumbas attīstībā.

Starptautiskās reakcijas un kodolprogrammas nākotne

Ar militārās agresijas palielināšanos pastāv bažas par iespējamo ietekmi uz diplomātiskajiem centieniem attiecībā uz jaunu kodolieroču līgumu. Trumps lūdza Irānu ātri pabeigt vienošanos, lai izbeigtu uzbrukumus. Irānas reakcija bija atcelt notiekošās sarunas par jaunu kodolieroču līgumu.

Politiskās balsis gan ASV, gan starptautiski pauž bažas. Kanclers Frīdrihs Mercs brīdināja par saasināšanos, savukārt ANO ģenerālsekretārs António Guterress abas puses brīdināja uz mērenu. Pastāv arī bažas par iespējamām Irānas atriebības darbībām, kas varētu ietekmēt ASV spēkus Tuvajos Austrumos.

Eksperti brīdina un kritizē Trumpa agrīno un aso retoriku. Drošības konsultants Stīvs Vitkofs pauda bažas par Irānas atriebības iespēju, savukārt senators Tims Kaine Izraēlas uzbrukumu raksturoja kā aizskaršanu pret ASV valdību. Joprojām nav skaidrs, vai ASV valdība faktiski ir ietekmējusi Izraēlas militārās kampaņas.

Šīs saspringtās situācijas vidū analītiķi konfliktu vērtē kā potenciāli ilgstošu un bīstamu attiecībā uz stabilitāti Tuvajos Austrumos. Irāna turpina uzsvērt, ka tās kodolprogramma kalpo tikai civiliem mērķiem. IAEA neatkarīgas piekļuves trūkums Irānas kodolprogrammai ir galvenā turpmāko sarunu problēma.

Situācija joprojām ir nedroša, un ir sagaidāms, ka nākamajās dienās turpināsies uzbrukuma viļņi, kamēr starptautiskā sabiedrība cenšas panākt risinājumu. Konflikts starp Izraēlu un Irānu joprojām ir uzmanības centrā, kamēr Amerikas Savienotās Valstis cenšas ietekmēt savu ietekmi.

oe24 | deutschlandfunk | tagesschau

Details
OrtTeheran, Iran
Quellen