Grācas masu apšaude: tumšā patiesība aiz Alena R. nāves cietumā

Grācas masu apšaude: tumšā patiesība aiz Alena R. nāves cietumā

2015. gada 20. jūnijā Grācā notika viens no traģiskākajiem šaušanas gadījumiem Austrijas vēsturē. Toreiz 26 gadus vecais Alens R. brauca pa pilsētas centru ar automašīnu Daewoo Rexton, kas svēra vairāk nekā divas tonnas, nogalinot trīs cilvēkus, tostarp četrus gadus vecu bērnu. Turklāt ievainoti vēl 36 cilvēki, tostarp gājēji un velosipēdisti, daži no tiem smagi. Noziegums noticis ap plkst.12, kad galvenajā laukumā norisinājās plašs pasākums.

Alens R. ar apvidus automašīnu divus kilometrus tīši braucis pretim garāmgājējiem un nodarījis viņiem smagas traumas. Pēc brauciena viņš izkāpa no transportlīdzekļa un ar nazi ievainoja divus citus garāmgājējus, pirms policija viņu aizturēja Šmiedgasē. Tiesā, kas notika 2016. gadā, vainīgais ieradās baltā uzvalkā un paziņoja, ka rīkojies aiz bailēm. Tomēr tiesa viņa noziegumu klasificēja kā "plānotu masu slepkavību", kas noveda pie mūža ieslodzījuma.

Ilgstoši apšaudes efekti

Gadu gaitā trakošana joprojām bija noteicošais notikums Grācas iedzīvotājiem. Varas iestādes reģistrēja vairāk nekā 100 tieši skartos cilvēkus, no kuriem daudzi izdzīvoja, jo spēja savlaicīgi aizbēgt. Sekojošais piemiņas dievkalpojums Grācas draudzes baznīcā pulcēja ap 500 sērotāju, un tūkstošiem cilvēku Herrengasē iededz "sveču jūru", pieminot upurus. Nedēļu pēc nozieguma notika arī bēru gājiens, kurā piedalījās daudzi dalībnieki un kuru vadīja toreizējais federālais prezidents Haincs Fišers.

2016. gada 29. septembrī Alens R. beidzot tika atzīts par vainīgu un nosūtīts uz psihiski nenormālu noziedznieku iestādi. Tomēr nesen, 2023. gada septembra beigās, viņš tika atrasts miris savā vientuļajā kamerā Steinas cietumā Lejasaustrijā pēc pašnāvības izdarīšanas naktī uz 23. septembri.

Juridiskās un psiholoģiskās sekas

Apšaude ne tikai rada ētiskus un sociālus jautājumus, bet arī tai ir juridiskas dimensijas, kas sniedzas daudz tālāk par Alena R lietu. Federālās tiesas (BGH) 2018. gada 17. aprīļa spriedumā paskaidrots, ka var tikt likumīgi atzīti arī garīgās veselības ievainojumi, ko policisti guvuši apšaudes laikā skolā. Attiecinājuma kontekstam šeit ir izšķiroša nozīme, un to var pieņemt arī tīšu, smagu vardarbīgu noziegumu gadījumā.

Policijas darbiniekam tika piešķirta kompensācija par garīgās veselības traucējumiem incidentā, kas saistīts ar apšaudi arodskolā. BGH spriedumā uzsvērts, ka psiholoģiskais ievainojums var tikt tieši izsekots trakošanai, un tāpēc vainīgais ir vainojams ar to. Šādi lēmumi var radīt svarīgus precedentus turpmākām lietām.

Grācas notikumi un to sekas paliek iedzīvotāju atmiņā kā piemiņas zīme. Lai gan dažas no akta tiešajām sekām ir zināmas, juridiskā attīstība liecina, ka sociālās un psiholoģiskās sekas ir tālejošas.