Krievija nodrošina apstākļus: NATO paplašināšanās atzīta par kara cēloni!

Krievija nodrošina apstākļus: NATO paplašināšanās atzīta par kara cēloni!

Moskau, Russland - 2025. gada 11. jūnijā Krievija skaidri pateica, ka tā uzskata NATO austrumu pagarinājuma pieturvietu kā centrālo priekšnoteikumu Ukrainas kara izbeigšanai. Ārlietu ministrs Sergejs Rjabkovs pauda šo prasību pilsētas ziņu aģentūras TASS. Viņš uzsvēra, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāparāda cieņa pret “ļoti svarīgām Krievijas interesēm”. Pēc Rjabkovas teiktā, ir svarīgi veikt praktiskus pasākumus, lai novērstu drošības pretrunu cēloņus starp ASV un Krieviju.

NATO austrumu ekspansija Maskava uzskata par būtisku problēmu, lai ierobežotu konfliktu Eiroatlantijas apgabalā. Rjabkovs attiecas uz memorandu no 2021. gada decembra, kurā Krievija pieprasa izņemt karaspēku uz jaunām NATO dalībvalstīm un apstāšanos jaunu dalībnieku uzņemšanai. Šī prasība joprojām ir spēkā līdz šai dienai. Agrāk NATO ir atteikusies pieņemt šo ultimātu.

Sīkāka informācija par NATO paplašināšanu

Kopš 1997. gada pievienojās 14 NATO valstis, ieskaitot Poliju, Čehiju, Ungāriju, Bulgāriju, Baltijas valstis, kā arī Somija un Zviedrija. Kopumā NATO tagad ir 32 dalībnieki. Rjabkovs uzskata iespējamo Ukrainas reģistrāciju NATO un esošajā NATO infrastruktūrā austrumu pusē kā galveno pašreizējā konflikta iemeslus. Tas ir jāatrisina, lai panāktu attiecību normalizāciju.

Šajā kontekstā Pentagons plāno atskaitīt apmēram 10 000 karavīru no Austrumeiropas, kurus Rjabkovs uzskata par potenciālu ieguldījumu visa kontinenta drošībā. Viņš arī paziņoja par trešo trešo tikšanos starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai uzlabotu diplomātiskās attiecības, bet nenosauca precīzu datumu.

NATO Krievijas attiecību vēsturiskais fons

Lai labāk izprastu pašreizējo spriedzi, ir svarīgi atsaukties uz NATO Krievijas pamata failu no 1997. gada maija, kam vajadzētu radīt miera pamatu Eiropā. Šo pamata aktu parakstīja ASV prezidents Bils Klintons un toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jelzins, un tam vajadzētu veicināt spēcīgu un stabilu partnerību starp abām pusēm. Tomēr kopš Krimas aneksijas 2014. gadā šajā līmenī gandrīz nav notikušas diskusijas.

Viens no galvenajiem pamatnolīgumiem nosaka, ka Krievijai nav veto likuma par uzņemšanu jaunajiem NATO locekļiem. Lai arī Jeļcins sākotnēji bija pret NATO austrumu pagarinājumu, viņš piekrita pamata aktiem, jo NATO viņam sniedza garantijas par kodolieroču izvietošanu jaunajās dalībvalstīs.