Putina helikopters redzams: drona uzbrukums šokēja Krieviju!

Putina helikopters redzams: drona uzbrukums šokēja Krieviju!

Kursk, Russland - Saspringtā politiskajā situācijā krievu ģenerālmajors Juri Daschkin ir ziņojis par nepieredzētu incidentu Kurskas pierobežas reģionā. Saskaņā ar oe24 2025. gada helikopters Wladimir Putin 2025. maijā 2025. gada mērķis bija UKRALIAN uzbrukuma mērķis. Daškins uzbrukumu raksturoja kā ārkārtēju un norādīja, ka helikopters atrodas "gaisa aizsardzības krūtis epicentrā". Helikopters MI-17, kam pēc tam uzbruka, var pārvadāt līdz 30 cilvēkiem un ir aprīkots ar modernām aizsardzības sistēmām.

Situācija rada jautājumus par drošību un aizsardzības pasākumiem Krievijā. Militārajiem ekspertiem ir aizdomas, ka Putinu aizsargā arī pavadošās lidmašīnas un uz zemes bāzes aizsardzība pret gaisu. Neskatoties uz šiem pasākumiem, Ukrainas varas iestādes noraidīja apgalvojumus kā "meli". Ukrainas stratēģiskās komunikācijas centrs atklāja, ka Putinu viņa vizītes laikā varēja redzēt tikai transportlīdzekļu karavānā un ka tajā laikā nav ziņojumu par dronu uzbrukumu.

Politiskās sekas

Incidenti, kas saistīti ar Putina helikoptera lidojumu, rada tālu diplomātiskās sekas. Tiešs uzbrukums Krievijas prezidentam varētu ievērojami saasināt politisko spriedzi konfliktā. Tā nav pirmā reize, kad šādi gadījumi notiek reģionā. Līdzīga dronu izmantošana notika 2023. gada maijā, kad drons trāpīja Senāta pilī Maskavas Kremlī. Turklāt ASV prezidents Donalds Trumps dienu pirms viņa vizītes mēģināja pārcelt Putinu uz miera sarunām, kas palielina situācijas sarežģītību.

Šī konflikta dinamiku nosaka iesaistīto personu starptautiskās reakcijas un drošības stratēģijas, kas veicina pašreizējo situāciju Eiropas drošības arhitektūrā. Šajā kontekstā Vācija veic ievērojamas izmaiņas tās aizsardzības politikā.

Vācijas militārā jaunināšana

Tāpat kā lapa tiešsaistē ziņo par mūsdienu kara tehnoloģijām, kuru krievu invāzija ir lielā mērā invāzija. Federālā valdība ir nodrošinājusi īpašu fondu 100 miljardu eiro Bundeswehr, kas ir lielākais militārais ieguldījums kopš Otrā pasaules kara.

kanclers Olafs Šolcs šo soli raksturoja kā "apgrozījumu" un saņem atbalstu no vadošajiem politiķiem, tostarp Frīdrihu Merzu, kurš tiek uzskatīts par iespējamo nākotnes kancleru. Tomēr šī pārkārtošana ir radījusi arī jautājumus par pašreizējiem Vācijas aizsardzības trūkumiem un izaicinājumiem. Aizsardzības, dronu tehnoloģijas un kibernoziegumu aizsardzības jomās ir ievērojama prasība, vienlaikus ir nepieciešama pastiprināta koncentrēšanās uz bezpilota sistēmām.

Diskusija par turpmāko militāro orientāciju ietekmē arī ētiskās sekas saistībā ar Vācijas kā miera spēka lomu. Izaicinājumu izveidot kopīgu Eiropas aizsardzības tirgu traucē arī nacionālās intereses un suverēnie pieprasījumi.