Berns kļūst zaļš: piektā daļa no pašvaldības padomes plāno piekto bioloģisko daudzveidību

Berns kļūst zaļš: piektā daļa no pašvaldības padomes plāno piekto bioloģisko daudzveidību

Bernes pašvaldības padome iepazīstināja ar jaunu koncepciju, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību pilsētā. Mērķis ir līdz 2035. gadam izveidot vismaz 20 procentus no pilsētu teritorijām, lai tie kalpotu bioloģiskajai daudzveidībai. Tas izklausās kā liels solis, jo īpaši tāpēc, ka bioloģiskās daudzveidības zaudēšana ir viens no lielākajiem mūsu laika izaicinājumiem. Ieviešot ziedu pļavas, dzīvžogus un citus dabiskus apgabalus, pilsēta vēlas to neitralizēt.

Pilsētas ekoloģe Sabīne Tschäppeler uzsver, ka, neskatoties uz vērienīgo mērķi, joprojām pastāv ievērojams ekoloģisko uzlabojumu potenciāls. Ekoloģiski vērtīgo teritoriju īpatsvars Bernē pašlaik ir 16 procenti, kas kopš 2012. gada ir palielinājies, bet joprojām ir aiz nepieciešamajiem 20 procentiem. Papildus pilsētas parkiem un dzīvojamajiem rajoniem šajā koncepcijā būs arī lauksaimniecības teritorijas un meži.

Prasības īpašniekiem

Lai sasniegtu mērķus, privātajiem īpašniekiem nākotnē būs jāizgatavo 20 procenti no savu teritoriju tuvu dabai, kas ir pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem 15 procentiem. Tas jo īpaši ietekmē plānus, kuros pilsētai ir vadība. Tschäppeler uzsver, ka pat nelieli iedzīvotāju pasākumi - piemēram, pļavu izveidošana uz balkoniem vai dārzos - var dot būtisku ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā. Šādas iniciatīvas finansē pilsēta, un tās ir piešķirtas arī kopš 2021. gada.

Īpašie bioloģiskās daudzveidības veicināšanas pasākumi ir dažādi, un tiem vajadzētu pārsniegt sabiedriskās teritorijas. Tas ietver arī meža un lauksaimniecības apgabalus, saskaņā ar kuru pilsēta vēlas mēģināt palielināt bioloģiskās daudzveidības īpatsvaru lauksaimniecībā, izmantojot padomus un iespējamu finansējuma iemaksas. Šī proporcija šobrīd ir tikai 14 procenti, kas joprojām ir tālu no izvirzītajiem mērķiem.

Bernes pilsētas novatoriskā loma

Markuss Fišers, Bernes universitātes dārzeņu ekoloģijas profesors, apraksta mērķus kā "ambiciozus, bet reālistiskus". Pēc viņa novērtējuma Berns nosaka standartus, uz kuriem būtu jācenšas daudzām citām Šveices un Eiropas pilsētām. Tas uzsver, cik svarīgi ir radīt biotopus un mazas struktūras dažādiem organismiem, kurus cita starpā var veidot plaši izmantotas pļavas un dažādi krasti. Ja iespējams, jāattur arī invazīvas sugas.

Koncepcija ir atzīta par pirmo soli zaļumos, taču aizkulisēs ir arī kritika, ka pilsēta kopumā nedara pietiekami daudz floras un faunas. Jā, pilsētas padomes locekle Nora Joos pauž vēlmi pēc ambiciozākiem mērķiem, it īpaši mežsaimniecībā, kur joprojām neizmanto daudz potenciālu. Galvenais punkts joprojām ir neskaidrs izmaksu jautājums, jo finansiālā ietekme vēl nav īpaši iekļauta budžeta plānošanā. Ir cerība uz Kantona un federālās valdības atbalstu, kā tas jau tiek praktizēts citās pilsētās.

Diskusija par bioloģisko daudzveidību Bernē turpinās, un pilsēta saskaras ar izaicinājumu virzīt ambiciozos mērķus praksē, lai sniegtu ilgtspējīgu ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā.

Fons un cita informācija par šo tēmu ir Three rakstā www.thunertagblatt.