Jauns likums rada skaidrību: politiķi var izmantot sociālos medijus!

Jauns likums rada skaidrību: politiķi var izmantot sociālos medijus!

Vienna, Österreich - 2025. gada 9. jūlijā Nacionālā padome nolēma veikt svarīgu politiķu sociālo mediju darbu grozījumu. Šī jaunā regulējuma ļauj ministru biroju darbiniekiem dot ieguldījumu politiķu sociālo mediju lapās, neuzskatot par partijas ziedojumu. Tomēr pretrunīgi vērtētais atpakaļejošais efekts, kas sākotnēji tika paredzēts likumdošanas projektā, netika izdzēsts, lai neietekmētu notiekošās procedūras, kā [tt.com] (https://www.tt.com/artikel/30912009/politiker-dund-social-media-gregation-dund

Šīs regulas apstiprinājums bija valdības partiju ÖVP, SPö, Neos un Zaļumu vienošanās rezultāts. Tā ir visaptveroša juridiska pielāgošanās, kas ietekmē gan politiķus izpildvaras funkcijās, gan parlamentārajos klubos. Jaunajā regulā arī noteikts, ka iemaksas ir skaidri jānoraida no partijas politiskā satura, un tām jābūt attiecīgi iezīmētām.

Kritika un bažas

Neskatoties uz plašo apstiprinājumu, pastāv ievērojamas bažas. Brīvības (FPö) kritizē jauno regulu kā "letālu signālu" un "tiesas skandālu", savukārt citas puses uzsver, ka tas ir nepieciešami skaidrojumi iepriekš neregulētā apgabalā. Politiskajās rindās kļūst skaidrs, ka diskusija par šīs regulas piemērotību joprojām būs pretrunīga.

Paralēli jaunajam sociālo mediju darba regulējumam, Nacionālā padome ir pabeigusi arī likumdošanas sagatavošanos spīdzināšanas beigām. Apmēram 140 garīgie likumi ir pielāgoti, lai īstenotu Informācijas brīvības likumu, kas stāsies spēkā no septembra. Tas varas iestādēm publicēt informāciju pēc tam, kad FPö un Zaļie ir arī pauduši neapmierinātību ar atlaišanas atcelšanas raksturu.

vispārējā ietekme

Jaunie noteikumi par politisko komunikāciju sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir daļa no lielākas tendences, ko var novērot Eiropā un īpaši Vācijā. Pēc Federālā politiskās izglītības centra teiktā, sociālie mediji ļauj politiskajām un valsts institūcijām tieši sasniegt masu auditoriju, nepaļaujoties uz tradicionālajiem masu informācijas līdzekļiem. Tas ir novedis pie hibrīda plašsaziņas līdzekļu sistēmas, kurā var mijiedarboties pilsoņi, politiķi un žurnālisti, piemēram, [bpb.de] (https://www.bpb.de/themen/medien-journalisms/social-medien/545485/social-medien- un-die-politischer-nd-statelier-stittitäten/).

Digitālajā telpā notiek ievērojamas izmaiņas: pilsoņi arvien vairāk var tieši sasniegt politiskās institūcijas un "no apakšas uz augšu". Tas ir īpaši acīmredzams kampaņas stratēģijās, kurās sociālajiem medijiem ir bijusi galvenā loma. Pat pašreizējās politiskajās diskusijās kļūst skaidrs, ka ceļš noved pie caurspīdīgas un mērķtiecīgas komunikācijas, izmantojot digitālos kanālus.

Kopumā Nacionālās padomes lēmums par jauno politiķu sociālo mediju darba regulējumu parāda gan progresu, gan izaicinājumus politiskajā komunikācijā. Ar gaidāmo ieviešanu Informācijas brīvības likumā ir ievērojami uzlabota arī piekļuve informācijai pilsoņiem. Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai novērotu, kā šie noteikumi ietekmēs praksē gan politiskai komunikācijai, gan pilsoņu līdzdalībai.

Turklāt Susanne Raab (ÖVP) paziņoja par atvadīšanās no Nacionālās padomes, kas varētu vēl vairāk ietekmēt iekšējo dinamiku. Valsts sekretārs apliecināja, ka visi sagatavošanās darbi tiks pabeigti līdz septembrim.