NATO valstis piekrīt: pieci procenti aizsardzības un Ukrainas AID!

NATO valstis piekrīt: pieci procenti aizsardzības un Ukrainas AID!

Brüssel, Belgien - 2025. gada 2. jūnijā NATO aizsardzības ministri Briselē sanāk kopā, lai konsultētu par militāriem izdevumiem un atbalstu Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte Viļņijā skaidri pārsūdzēja Viļņijas dalībvalstis. Pēc viņa domām, augstāki aizsardzības izdevumi ir steidzami nepieciešami, lai varētu labāk cīnīties pret ģeopolitisko konfrontāciju ar Krieviju. Rutte pieprasa izmaksu pieaugumu vismaz līdz 3,5 procentiem no IKP, kā arī 1,5 procenti militārajai infrastruktūrai. Pašreizējā NATO prasība ir 2 procenti, tiek uzskatīta par nepietiekamu.

Lietuvas prezidents Gitanas Nausėda atbalsta Rutensu un pievērš uzmanību riskam, ka Krievija varētu ātri nostiprināt savus bruņotos spēkus. Nausėda cer, ka NATO locekļi var vienoties par vienošanos līdz pieciem procentiem no IKP par aizsardzības izdevumiem. Tas atbalstītu Amerikas Savienoto Valstu plānus, kas liecina par piecu procentu pieaugumu līdz viņu sabiedrotajiem. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets to raksturo kā "iemaksu par nākotni" un kā būtisku "mieru caur spēku".

Ukraina un tās atbalsts

Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj pateicās NATO valstīm par atbalstu cīņā pret Krieviju. Viņš pauda cerību uz turpmāku militāro palīdzību pēc tam, kad tiek uzskatīts, ka Ukrainas pārsteiguma uzbrukums ir iznīcinājis vairāk nekā 40 lidmašīnas. Šis uzbrukums, ziņots, tika veikts, izmantojot dronus.

Sanāksmes ietvaros gaidāma arī Ukrainas aizsardzības ministra Rustena Umerovas neformālā līdzdalība. Pretēji Ukrainas drošības iesaistīšanai tomēr kļūst skaidrs, ka ASV valdība pašlaik uzskata Ukrainas pievienošanos NATO par "reālistisku sarunu risinājuma rezultātu".

Diskusija par aizsardzības izdevumiem

Diskusija par aizsardzības izdevumiem ir steidzamāka nekā jebkad agrāk, ņemot vērā pastāvīgos Krievijas draudus. NATO valstis plāno iztērēt apmēram 2,71 procentus no sava IKP aizsardzībai, kas atbilst kopējam apjomam aptuveni 1,5 triljonu USD. Jaunās dalībvalstis, piemēram, Somija un Zviedrija, ir veicinājuši izdevumu pieaugumu. Vācija tagad ir attiecinājusi uz 2,12 procentiem no IKP 2024. gadā, pirmo reizi virs noteiktā mērķa.

Paliek noteikta nelīdzsvarotība. Kamēr tādas valstis kā Polija (4,12 %), Igaunija (3,43 %) un Amerikas Savienotās Valstis (3,38 %) ievērojami palielina izdevumus, tādas valstis kā Spānija (1,28 %), Slovēnija (1,29 %) un Luksemburga (1,29 %) parāda nevēlēšanos. Kanclers Olafs Šolcs atzīst, ka aizsardzības budžets 200 miljardu eiro ir nereāls ar federālo budžetu 500 miljardu eiro.

Dažādas pozīcijas NATO ilustrē izaicinājumus, ar kuriem saskaras alianse, savukārt visām pusēm tiek ieteikts par nepieciešamo aizsardzības izdevumu izaugsmi. Paredzams, ka politiskais spiediens uz dalībvalstīm turpinās palielināties, lai nodrošinātu, ka NATO joprojām ir spējīga rīkoties gan stratēģiskā, gan operatīvajā līmenī.