Merkele apstiprina mēs to varam izdarīt - bēgļu politika pārmaiņās!

Merkele apstiprina mēs to varam izdarīt - bēgļu politika pārmaiņās!

Hannover, Deutschland - Angela Merkele apstiprināja 2025. gada 1. maijā, desmit gadus pēc 2015. gada bēgļu kustības, viņas slaveno teikumu "Mēs to varam izdarīt" Evaņģēliskās baznīcas dienā Hannoverē. Šis teikums pauž viņu uzticību cilvēku noderīgumam Vācijā. Savos paziņojumos viņa arī skaidri pateica, ka viņa zina par izaicinājumiem, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu. Merkele pieprasīja, lai cilvēkiem, kuriem nav dzīvesvietas tiesību, ir jāatstāj Vācija, bet tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, jāturpina pieņemt. To darot, viņa skaidri nostājas no sava pēcteces Frīdriha Merca migrācijas kursa no CDU, kurš plāno labāk kontrolēt valsts robežas un lielākā mērā veikt noraidījumus.

kanclera ministrs Thorsten Frei paziņoja, ka no 6. maija visi, kas vēlas nelegāli iekļūt Vācijā, tiks noraidīti uz robežas. Šie pasākumi ilustrē izmaiņas bēgļu politikā, kas tika novērota kopš Merkeles lēmuma pieņemšanas 2015. gadā.

2015. gada bēgļu krīzes pārskats

Bēgļu krīze, kas sasniedza savu maksimumu 2015. gada vasarā, bija tālu no sekām Vācijai un Eiropai. Angela Merkele 2015. gada 31. augustā rīkoja vasaras preses konferenci, kas tika atlikta ES padomes krīzes sanāksmes dēļ. Tomēr šī sesija nebija par bēgļu krīzi, bet gan par "grexit", kas izraisīja spriedzi ar toreizējo finanšu ministru Volfgangu Šäuble. No šī brīža palielinājās migrantu skaits, īpaši sīriešu, kuri ceļoja uz Centrāleiropu pa Balkānu maršrutu. Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) bija satriekts un vairs nespēja savlaicīgi apstrādāt patvēruma pieteikumus. Sīriešiem tika piešķirts patvērums bez personīgām sarunām.

Merkele aprakstīja nepieciešamību pēc "vācu elastības" un mēģināja panākt "standartnovirzes likumu", ko Federālā padome pielāgo patvēruma meklētājiem brīvos īpašumos. Jūsu teikums "Mēs to varam izdarīt!" kļuva par bēgļu politikas centrālo devīzi, lai gan tā sākotnēji nebija paredzēta kā vēsturisks citāts. Retrospektīvi var novērot, ka bēgļu krīze un ar tām saistītās politiskās debates, ieskaitot atbalsta palielināšanos par labo pusi populistiskajām partijām, ir spēcīgi ietekmējusi sabiedrību.

Eiropas bēgļu politikas attīstība

Eiropas bēgļu politika kopš 2015. gada krīzes ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. 2023. gada beigās skrējienā bija rekords 118 miljoni cilvēku. Patvēruma pieteikumu skaits Eiropas Savienībā pēdējos gados ir palielinājies, it īpaši ar tādiem konfliktiem kā karš Ukrainā. Statistika rāda, ka tikai 3 miljoni patvēruma pieteikumu ES tika iesniegti tikai no 2014. līdz 2016. gadam. 531 000 pieteikumu skaits 2014. gadā pieauga līdz 1,22 miljoniem 2015. gadā.

Tajā pašā gadā caur Vidusjūras austrumu daļu Eiropā tika nogādāti vairāk nekā 857 000 migrantu un 764 038 caur Rietumu Balkāniem. ES pasākumiem robežu drošībai, ieskaitot 2016. gada ES Türkiye darījumu, ir izšķiroša ietekme uz bēgļu plūsmu kontroli. Tomēr kritiķi baidās, ka šie pasākumi kopā ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformām neradīs taisnīgu patvēruma meklētāju sadalījumu.

Joprojām pastāv izaicinājumi bēgļu politikā, pat ja tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta citām tēmām, piemēram, Corona pandēmijai. Andžela Merkele joprojām ir formatīva figūra šajās debatēs, un viņas vārdi no 2015. gada, neskatoties uz satricinājumiem, nav iespiedušies fonā. Politiskā jutība pret bēgļu politiku joprojām ir akūta, jo pastāvīgās diskusijas par tādiem terminiem kā "krīze" un "robežas atvēršana".