Zaļais ūdeņradis krīzē: pieaug skepse par dārgām tehnoloģijām!

Zaļais ūdeņradis krīzē: pieaug skepse par dārgām tehnoloģijām!

Boxberg, Deutschland - Pēdējos gados diskusijai par zaļo ūdeņradi ir bijusi galvenā loma enerģijas pārejā. Tomēr pašlaik ir skepse, salīdzinot ar šo tehnoloģiju, piemēram, oekonews.at ziņojumos. Zaļā ūdeņraža (H2) ražošana tiek veikta, izmantojot elektrolīzi no zaļās elektrības, saskaņā ar to, ka augstās izmaksas ir aptuveni 3 līdz 6 €/kg, salīdzinot ar fosilo ūdeņradi, kas maksā tikai no 1,5 līdz 2 eiro/kg, bieži uzskata par šķērsli. Kritiķi apgalvo, ka resursi būtu labāk jāiegulda praktiskākās alternatīvās enerģijas pārejai.

Konkrēts piemērs tam ir neveiksmīgi ūdeņraža projekti, kas saistīti ar ogļu grupas lēcienu Lusatijā. Šīs norises jau ir novedušas pie tā, ka fosilo grupu politiķi un pārstāvji arvien vairāk novēršies no ūdeņraža projektiem. Šajā kontekstā SMR atomu izturība tiek apspriesta arī kā iespējamā alternatīvā tehnoloģija.

Tehnoloģiskās problēmas un perspektīvas

Zaļais ūdeņradis tomēr tiek uzskatīts par galveno tehnoloģiju klimata neitrālajai nozarei. Uzņēmums Thyssenkrupp Nucera, elektroliseru apgabala līderis, ir paziņojis, ka līdz 2025. gadam tas nodrošinās ievērojamu daudzumu zaļā ūdeņraža. Mērogojamu 20 MW elektrolīzes modulu (Scalum®) attīstība varētu palīdzēt ievērojami samazināt ražošanas izmaksas, jo [techzeitgeist.de] varētu ievērojami samazināt ražošanas izmaksas, jo techzeitgeist.de. CEPSA enerģijas piegādātājam jau tiek izstrādāta 300 MW sistēma, kas, domājams, ražo 47 000 tonnu zaļā ūdeņraža gadā.

Dažādas elektrolīzes tehnoloģijas, ieskaitot sārmainu elektrolīzi (AEL) ar efektivitāti 65–70 % un protonu apmaiņas membrānas elektrolīzi (PEM) ar līdz 80 %, piedāvā atšķirīgu pieeju, lai uzlabotu ūdeņraža ražošanas efektivitāti. Turklāt augstas temperatūras elektrolīze (SOEC tehnoloģija) sola efektivitāti virs 80 %, kas varētu samazināt elektrības prasības līdz pat 30 %.

Tirgus apstākļi un valsts atbalsts

Lai veicinātu zaļā ūdeņraža tirgus attīstību, būtisks ir nozīmīgs valsts atbalsts. Federālā ekonomikas ministrija līdz 2030. gadam plāno izveidot elektrolīzes jaudu 40 GW Vācijā un attiecīgajās programmās iegulda vairāk nekā 6 miljardus eiro. ES mērķis ir līdz 2030. gadam radīt vismaz 10 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža, savukārt izejvielu izaicinājumus un kvalificētu darbinieku trūkumu nevajadzētu par zemu novērtēt (bundeswirtschaftsministry.de.