Zaļā pieprasījuma caurspīdīgums: valdība ietaupa tikai nepareizā jomā!

Zaļā pieprasījuma caurspīdīgums: valdība ietaupa tikai nepareizā jomā!

Österreich - Austrijā ir milzīga kritika par pašreizējo valdības struktūru, it īpaši valdības biroju lielumu. Kluba kluba priekšsēdētāja vietniece Alma Zadić bija nobažījusies par neatbilstību starp klimata aizsardzības samazinājumiem un izdevumiem federālo ministriju kabinetam. Saskaņā ar zaļās krāsas pieprasījumu 364 cilvēki šobrīd strādā šajos skapjos, kas ir rekordliela vērtība. Turklāt federālajā kancelejā strādā 102 darbinieki: iekšpusē presei un sabiedriskajām attiecībām. Šos skaitļus publicēja ots politiskā sistēma.

Zadić kritizē, ka, neraugoties uz valdības oficiālajiem paziņojumiem, ir pretēji. Tas prasa lielāku caurspīdīgumu resursu dalījumā un uzsver, ka politikai vajadzētu turpināties ar labu piemēru. Pēc viņas domām, pašreizējā situācija vājina pilsoņu uzticību: iekšpusē politikā. Zadić skaidri norāda, ka valdībai ir daudz labāk jāatbilst savām prasībām.

Izaicinājumi klimata aizsardzībā

Federālā valdība ir definējusi klimata aizsardzību kā galveno uzdevumu, lai samazinātu CO2 emisijas un neitralizētu globālo globālo sasilšanu. Nacionālās klimata politikas kodols ir klimata aizsardzības likums, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu neitralitāti Vācijai līdz 2045. gadam, kā ziņo federālā valdība.DE . 2023. gadā siltumnīcefekta gāzes Vācijā samazinājās par vairāk nekā 10 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas ir visaugstākais kritums vairāk nekā 30 gadus.

Federālā valdība ir ierosinājusi pasākumus dažādās jomās, ieskaitot satiksmi, enerģiju un lauksaimniecību. Galvenais izaicinājums joprojām ir ogļu fāze, kas jāveic vēlākais līdz 2038. gadam, un pilnīga pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Līdz 2030. gadam vismaz 80 % no vācu elektrības patēriņa ir jāatstāj no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Starptautiskās perspektīvas un taisnīgums

Klimata politiskais diskurss parāda paradoksālu realitāti: politiskie dalībnieki pieprasa augstākus klimata mērķus, taču šo mērķu īstenošanai bieži trūkst piemērotu instrumentu. Federālā konstitucionālā tiesa jau iepriekš ir kritizējusi Klimata aizsardzības likumu, jo tā atbilstoši neatbilst pamattiesību vajadzībām un nenosaka nepieciešamos emisijas samazinājumus. This discussion about targets is reinforced by the need for a more comprehensive debate about the measures to implement, as in a contribution by WirtschaftsDienst.eu

Ilgtspējīga klimata politika jāatbilst gan taisnīguma, gan efektivitātes kritērijiem. Lai nodrošinātu plašu sociālo pieņemšanu, ir svarīgi pārredzami paziņot klimata politikas sociālās izmaksas. Starptautiskais salīdzinājums rāda, ka Vācijas laikā ir izolēta pieeja, un tā piedāvā citas valstis, kas ir atvērtas tehnoloģijai. Šis nacionālais mērķis bieži novērš uzmanību no nepieciešamajām diskusijām par izmaksām un instrumentiem.

Izaicinājumi klimata aizsardzībā prasa globālu koordināciju un starptautisku sadarbību, lai tā būtu efektīva. Tas ir vienīgais veids, kā sasniegt klimata neitralitātes mērķi, un sabiedrības uzticēšanos politiskos pasākumos var stiprināt. Jācer, ka valdība reaģēs uz kritiku un izstrādās caurspīdīgāku, efektīvāku politiku, kurā ņemta vērā gan pašreizējā, gan nākamā paaudze.