FW brīdina: Benya Formula bremzes nepieciešamās reformas darba tirgū!

FW brīdina: Benya Formula bremzes nepieciešamās reformas darba tirgū!

Österreich - Brīvības ekonomika (FW) ir praktizējusi asu kritiku par tā dēvētās Benijas formulas aizstāvēšanu, kuru izplatīja Austrijas arodbiedrību konfederācijas (ÖGB) galvenā ekonomiste Helēna Šuberth. Benijas formula nodrošina stingru algu savienošanu ar inflāciju un vispārējo ekonomisko produktivitāti - modeli, kuru FW uzskata par vairs mūsdienīgu. Viņa apgalvo, ka šī koncepcija ir šķērslis steidzami nepieciešamajām darba tirgus politikas reformām.

FW ģenerālsekretārs Reinhards Langthalers uzsver, ka ekonomikas izaicinājumus nevar atrisināt ar centrālistiskiem automātismiem. Viņš brīdina, ka šādas stingras sistēmas varētu apdraudēt Austrijas ekonomisko nākotni. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko ietvaru, FW aicina uz lielāku personīgu atbildību un elastību algu veidošanā, kas jābalstās uz sniegumu, rūpniecību un atrašanās vietu.

Benijas formulas

FW kritika par Benijas formulu ir visaptveroša. Tas ir paredzēts, lai izraisītu izlīdzināšanas efektu, un tas neņem vērā dažādu nozaru un reģionu īpašās vajadzības. Tas ir īpaši orientēts uz eksportu. Elastīgas darbības algas, kuras FW uzskata par nepieciešamām konkurētspējai, arodbiedrība noraida kā “nepietiekami nosakāmu konkurenci”. Langthalers redz Benijas formulu kā aizsargājošu vairogu pret nepieciešamo darba tirgus politikas attīstību un baidās, ka savienojums ar inflāciju ignorē biznesa realitāti vājās ekonomikas laikā.

Tādēļ FW ir nepieciešama pakāpeniska atkāpšanās no Benya automātiskās un prasa darba tirgus reformas, kas stiprina uzņēmumus, veicina ieguldījumus un galu galā veicina nodarbinātību.

Darba tirgus reformu fons

Citā kontekstā var teikt, ka darba tirgus reformas tiek uzskatītas par kolektīvu terminu dažādām reformu koncepcijām bezdarba samazināšanai. Šiem jēdzieniem bieži ir tālu politiska un ekonomiska nozīme. "Hartz komisija" Pītera Hartza pakļautībā 2002. gadā Vācijā izstrādāja vairākus ieteikumus, kuru rezultātā tika iegūti četri Hartz likumi, sākot no ātrākām nodarbinātības aģentūrām līdz bezdarba un sociālās palīdzības apvienošanai.

Saskaņā ar Merkeles valdību šīs reformas tika turpinātas, kā rezultātā 2015. gadā Vācijā tika ieviesta vispārēja likumā noteiktā minimālā alga. Šī minimālā alga 8,50 eiro stundā ievēro mērķi aizsargāt darbiniekus no algas izmešanas un samazināt to darbinieku skaitu, kuri ir atkarīgi no sociālajiem pabalstiem, neskatoties uz pilnīgu darba vietu. Šādi pasākumi ietekmē arī diskusiju par algu politiku un darba tirgus reformām Austrijā.