Piektdienas nākotnei: nodokļu dāvanas fosilijām ir klimata politikas trakums!

Piektdienas nākotnei: nodokļu dāvanas fosilijām ir klimata politikas trakums!

Burgtheater, Wien, Österreich - Finanšu ministra Marterbauera šodienas budžeta runas laikā Burgtheater Vīnē klimata aizsardzības kustība piektdien, lai turpinātu protestu. Šīs kampaņas mērķis bija norādīt uz lielajiem izdevumiem par fosilām dotācijām un pieprasīja, lai pašreizējā budžeta krīze izmantotu nodokļu dāvanas fosilijas nozarei. oekonews ziņoja, ka petīcija ir sākusi patikt finanšu ministram.

Sofija Šerere no piektdienām par nākotni kritizēja izdevumus par fosilām dotācijām, kas ne tikai noved pie klimata kaitējuma, bet arī vēlāk varētu būt saistīti ar soda maksājumiem. Saskaņā ar konteksta institūta datiem 1,04 miljardus eiro var ietaupīt katru gadu, ja trīs satiksmes finansējums tiek sociāli reformēts. Plānotais izdevumu summa 70 miljoni eiro par gāzes cauruļvada celtniecību, kura atbilstība jau ir apšaubāma.

Fosilo subsīdiju kritika

Laila Kriechbaum, Fridays for Future Austrijas pārstāve, naftas cauruļvadu privilēģiju turpināšanu raksturoja kā "nolaidīgu". Viņa uzsvēra, ka politiskajiem lēmumiem ir vajadzīgas lielākas apņemšanās novērst fosilās subsīdijas, it īpaši gadījumos, kad Austrijai ir jāglābj finansiāli. Finanšu ministrijai ir jāiesniedz plāns fosilā finansējuma reformas reformai līdz rītdienai, 18. maijam. Uz klimata krīzes fona ir būtiska ekonomiskās un enerģijas sistēmas pārveidošana. Austrijas Ekonomikas pētījumu institūta (WIFO) analīze, kas tika izveidota BMK vārdā, parādīja, ka klimata kontroles apjoms pēdējos gados nav mainījies, neskatoties uz zināmu progresu klimata krīzes izpratnē. BMK uzsver, ka šādas subsīdijas ir jāidentificē un demontē, lai efektīvi neļautu klimata krīzi.

Subsīdiju tilpums detalizēti

Vidēji pēdējos gados klimata kontroles ražošanas finansējuma apjoms Austrijā bija no 4,1 līdz 5,7 miljardiem eiro. No tā 61 procents attiecas uz satiksmes pasākumiem, kas atbilst aptuveni 2,5 līdz vairāk nekā 4 miljardiem eiro. Apmēram trīs ceturtdaļas no šiem satiksmes finansējuma tiek novērsta ceļu satiksmē, savukārt ceturtdaļa tiek izplatīta gaisa satiksmē un nosūtīšanā. Turklāt aptuveni 38 procenti no kopējā subsīdiju apjoma, kas atbilst aptuveni 1,6 miljardiem eiro, tiek likvidēti enerģijas ražošanai un patēriņam. Lauksaimniecība dod labumu tikai 28 miljoniem eiro, kas ir zem viena procenta no kopējā apjoma.

Kopumā šie dati parāda ievērojamu darbības jomu, lai samazinātu finansiālo slogu no klimata kontroles producējošām subsīdijām, it īpaši noteikumu gadījumā, kas atrodas nacionālajā kompetencē.