ES un Āfrika: koncentrējieties uz jauniem tirdzniecības un migrācijas veidiem!

ES un Āfrika: koncentrējieties uz jauniem tirdzniecības un migrācijas veidiem!

Brüssel, Belgien - 2025. gada 21. maijā Briselē notika svarīga sanāksme, kurā piedalās vairāk nekā 70 delegācijas un 50 ministri. Austriju pārstāvēja departamenta vadītājs Beate Meinl-Reisinger (NEO). Pasākums uzsvēra prioritāti, ko Eiropas Savienība (ES) nosaka sadarbībā ar Āfriku, jo īpaši attiecībā uz izejvielām un mobilitāti, piemēram, Ziņots.

Ēģiptes ārlietu ministrs Badr Abdelatty pievērsās Āfrikas pieaugošajam iedzīvotāju skaitam un to nozīmi turpmākajā izaugsmē Eiropā. Viņa Nigērijas kolēģis Jusufs Tuggars pievērsās nepieciešamībai palielināt sadarbību starp abiem kontinentiem. Viņš aicināja veikt ieguldījumus apmācības programmās ar migrācijas līgumiem, lai nodrošinātu nepieciešamos darbiniekus abām pusēm.

Žonglēšana starp komerciālo un attīstības politiku ir izaicinājums. Saskaņā ar swp , tirdzniecības attiecību ietvars starp ES un AKP valstīm (Āfrika, Karibik, Pacific) ir ievērojami mainījušies kopš Cotonou vienošanās. Jauns nolīgums ir paredzēts, lai piedāvātu modernizētus noteikumus par ieguldījumiem, pakalpojumiem un migrāciju. Tomēr sociālo un vides aspektu loma kļūst arvien nozīmīgāka, kas kopš 2015. gada bija jāintegrē visos starptautiskajos līgumos.

Eiropas politisko un ekonomisko ietekmi Āfrikā, kas pēdējos gados ir samazinājusies, arvien vairāk izaicina Ķīnas ietekme. 2017. gadā ES bija vissvarīgākais pircējs Āfrikas eksportam ar 29 procentiem, savukārt Ķīna bija atbildīga par 23,9 procentiem no jaunajām investīcijām Āfrikā. Tas parāda nepieciešamību Eiropai stiprināt savu pozīciju un padziļināt sadarbību ar Āfriku.

Āfrikas Savienība meklē risinājumus tās locekļu pastāvīgajām parādu problēmām. Arī šajās diskusijās Dienvidāfrikas ministra vietnieks Thandi Moraka pauda bažas par "nereālām prasībām" un aicināja veikt reformas Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF).

Lai risinātu migrācijas un ekonomiskās attīstības izaicinājumus, būtiska ir ES politikas stratēģiska pārkārtošana attiecībā uz Āfriku. Esošās Cotonou līguma institūcijas pašlaik tiek novērtētas kā neefektīvas, un turpmāko tirdzniecības progresu varētu pārrunāt, lai izpildītu atjauninātos nosacījumus.

Kopumā sanāksme Briselē liecina, ka ES un Āfrika ir izšķirošajā attiecību posmā, kurā palielinātas sadarbības iespējas un stabila ekonomiskā pamata radīšana. Tehnoloģiskā un ekonomiskā apmaiņa, kā arī Āfrikas resursu bagātību izmantošana varētu būt abpusēji izdevīga situācija abiem kontinentiem ilgtermiņā.