Sašutums par VFGH spriedumu: 95% pilsoņu noraida ORF nodevas!

Sašutums par VFGH spriedumu: 95% pilsoņu noraida ORF nodevas!

Österreich - Jaunākais konstitucionālās tiesas (VFGH) lēmums iekasēt ORF nodevas ir nodrošinājis lielu sašutumu sabiedrībā. Saskaņā ar neseno Exxpress aptauju, kurā piedalījās 1208 cilvēki, 95 % respondentu spriedumu uzskata par nepamatotu. VFGH klasificē ORF nodevas kā konstitucionālu, kas noved pie plaša noraidījuma populācijā. Austrijas Brīvības partija (FPö) pat apsūdzēja VFGH "botch", savukārt Exxpress žurnālists Andreass Unterbergers apraksta spriedumu kā "gada joku un kairinājumu".

VFGH pretrunīgi vērtētais spriedums nosaka, ka ORF programmu lietotājiem arī jāmaksā programmas maksa internetā. Līdz šim šie lietotāji ir atbrīvoti no maksājuma, kuru VFGH klasificēja kā antikonstitucionālu. Likumdevējam tagad ir laiks ieviest jaunu regulu līdz 2023. gada beigām. Pašlaik mājsaimniecības, kas maksā apraides maksu, mēnesī maksā 18,59 eiro, kas var palielināties līdz 22.45 līdz EUR 28,65. Tas rada jautājumu par to, vai ORF finansējums iepriekšējā formā joprojām ir ilgtspējīgs.

Finanšu sekas un politiskās reakcijas

Pats ORF atzinīgi novērtēja VFGH spriedumu. Viņš redz iespēju nodrošināt visu lietotāju finansējumu un lēš, ka straumēšanas atšķirības slēgšana varētu radīt gada ienākumus no pieciem līdz sešiem miljoniem eiro. Zaļus apstiprina spriedums un tie aicina veikt ORF likuma reformu. Politiskajās debatēs Neos partija arī pauž prieku par spriedumu, taču viņi aicina uz sociāli pakāpenisku budžeta nodokli, lai novērstu straumēšanas plaisu. No otras puses, FPö vēlas atcelt ĢIS maksu, lai atvieglotu pilsoņus.

Diskusija par sabiedrisko pakalpojumu apraides finansēšanu nav jauna. Sabiedrisko pakalpojumu apraide, kuras izdzīvošana digitālo plašsaziņas līdzekļu ainavā ir ļoti svarīga, bieži ir sabiedrisko un politisko debašu uzmanības centrā. Tāpat kā Vācijā, Austrijā var redzēt arī to, ka sabiedrisko pakalpojumu apraides neatkarību un finansēšanu bieži nosaka juridiskās prasības un politiskās ietekmes. Vēsturiski sabiedriskā apraide tika dibināta pēc 1945. gada, kuru stingri raksturoja Lielbritānijas un Amerikas idejas, ar mērķi radīt demokrātisku apraidi, kuru neietekmē valsts vai politiskās intereses.

Federālā konstitucionālā tiesa Vācijā savos spriedumos vienmēr ir uzsvērusi, ka apraides brīvība ir galvenā demokrātijas jomā un prasa īpašus piesardzības pasākumus, lai to nodrošinātu. Digitalizācija maina arī plašsaziņas līdzekļu ainavu un noved pie informācijas sadrumstalotības, kas uzsver sabiedrisko pakalpojumu apraides nozīmi šodien.

Neatkarīgi no politiskās diskusijas, joprojām joprojām ir sabiedrisko pakalpojumu apraides finansēšanas pamatjautājums. Gaidāmās reformas ietekmēs ne tikai maksas struktūru, bet arī ORF turpmāko lomu strauji mainīgās plašsaziņas līdzekļu ainavas kontekstā.