Bijušais ORF vadītājs Rupps: AI balss aizstāj unikālu skaņu!

Bijušais ORF vadītājs Rupps: AI balss aizstāj unikālu skaņu!

Wien, Österreich - Mākslīgā intelekta (AI) attīstībai ir liela ietekme uz dažādām nozarēm, ieskaitot plašsaziņas līdzekļu pasauli. Pašreizējais piemērs tam ir bijušās ORF vadītāja Martina Ruppa gadījums, kuru telefona sistēmā aizstāja AI balss. Rupps, 63 gadus vecs, strādāja ORF vairāk nekā 40 gadus un vadīja labi zināmo programmu "Concron" un "Labrīt svētdien". Šis lēmums padara Rupp emocionāli spēcīgāku, nekā viņa būtu gaidījusi, kaut arī viņa ir finansiāli neatkarīga un nesērē pagātni; Viņa to komentēja Facebook.

Reakcija uz šo lēmumu parāda, ka AI tēma ir runātāju nozarē. Runātāja kolēģis raksturoja attīstību kā skumju, bet neizbēgamu. Daudzi sociālo mediju lietotāji parādīja izpratni un bažas par zaudējumiem, dažiem izceļot Ruppa balss unikalitāti un kritizējot lēmumu. Lietotājs brīdināja, ka uzņēmumi, kas izmanto AI balsis par tālruņa paziņojumiem, ietaupīt nepareizā galā, jo šādi paziņojumi bieži šķiet bezpersoniski un var veidot pirmo uzņēmuma iespaidu.

Bailes no automatizācijas pārstāvju nozarē

Martina Ruppa bažas nav vienīgās nozares pārstāvji. Anna-Sophia Lume, vācu asociācijas asociācijas pirmais priekšsēdētājs: Iekšpusē ziņojumi par plaši izplatītām baidām biedriem par AI ietekmi. Tas prasa reālu ģeneratīvās AI novērtējumu, jo daudzi pieņēmumi par to kvalitāti ir maldinoši. Pēc Nicolas Müller teiktā no Fraunhofer AISEC, valodas ģeneratori mācās, izmantojot modeļa atpazīšanu, lai izprastu saikni starp tekstu un valodu, taču viņi bieži nevar aptvert dabiskas balss emocionālās nianses. Tas bieži noved pie robotizētiem rezultātiem, kas nav pietiekami emocionālā kontekstā.

Pašreizējo situāciju pastiprina uzņēmējdarbības centieni samazināt izmaksas, izmantojot AI. Audio-Ki jau attiecas uz dažādām jomām, sākot no navigācijas sistēmām un beidzot ar tekstu iestatīšanu. Tas paver jaunas iespējas mazākām studijām filmu un videospēļu sinhronizācijā, taču jautājumi par kvalitāti un māksliniecisko prasību joprojām ir neskaidri. Neskatoties uz pieaugošo AI izmantošanu, Lumpe un citi eksperti atšķir dažādās runātāju prasības un uzsver, ka augstas mākslas interpretācijas joprojām būs divi svarīgi nozares aspekti.

AI ietekme uz darba tirgu

Mākslīgā intelekta ietekme uz darba tirgu ir vēl viena galvenā tēma. Progress AI tehnoloģijā ir svarīgi pārmaiņu virzītāji darba pasaulē, un tai ir potenciāls radīt gan iespējas, gan izaicinājumus. Saskaņā ar Federālā politiskās izglītības centra datiem pašlaik tiek izmantotas tikai vājās puses, kas ir ierobežotas ar īpašām piemērošanas jomām, bet tām ir potenciāls veikt dziļas izmaiņas.

Baidās par darba zaudēšanu no AI no AI ir jauni aktivitātes un sadarbības veidu jomas. Saskaņā ar ziņojumiem AI potenciāli varētu ietekmēt līdz divām trešdaļām darba vietu. Tomēr faktiskā ietekme mainās atkarībā no nozares un ir atkarīga no tādiem faktoriem kā tiesiskais regulējums un korporatīvie lēmumi. AI likums, kuru ES parlaments pieņēma 2023. gada jūnijā, mēģina risināt šos izaicinājumus un definēt atšķirīgus riska līmeņus no AI.

Martina Ruppa lieta ir steidzams piemērs tam, kā AI maina darba tirgu. Pat ja tehnoloģiskie sasniegumi daudziem rada cerību uz efektivitāti un jaunām iespējām, paliek jautājums, kā automatizācijas laikmetā var saglabāt personisko un māksliniecisko kvalitāti. Dialogam par AI lomu darba pasaulē jāturpina atrast līdzsvaru starp jauninājumiem un cilvēka radošumu.