80 gadi ANO: nagu mājas krīzes laikā uz zemes!

80 gadi ANO: nagu mājas krīzes laikā uz zemes!

Grazer Schule, Österreich - 2025. gada 26. jūnijā pasaule aplūko izaicinājumus, kas pēdējās astoņās desmitgadēs ir nonākuši galvā Apvienoto Nāciju Organizācijas kontekstā. ANO 80. gadadiena nedod nekādu iemeslu svinēt, jo pašreizējie krīzes perēkļi, piemēram, Ukrainas konflikts, argumenti Tuvajos Austrumos un spriedze ar Irānu novērš uzmanību no aktuālām problēmām, piemēram, klimata izmaiņām. Vecais federālais prezidents Heinzs Fišers kritiski komentēja Hamas noziegumus un norādīja, ka karš Gazas joslā nav piemērota atbilde uz teroristu lietām. Situācija ir salīdzināma ar slepkavības satraukumu Grazas skolā, kurā desmit cilvēki zaudēja dzīvību. Fišers pieprasīja atgriešanos pie miera un nosodīja pastāvīgo karu.

Ban Ki-Moon nožēlo ANO ietekmes samazināšanos un brīdina, ka reformu projekti organizācijā bieži ir lemti, īpaši attiecībā uz Drošības padomes pārveidi, kas atspoguļo pasaules kārtību pēc Otrā pasaules kara. Fišers iestājas par pastāvīgo locekļu veto likuma pārskatīšanu un runā par vietu Austrijā kā Drošības padomes locekle, kas nav domājams, 2027./28.

Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība

Klimata pārmaiņas joprojām ir galvenais izaicinājums, kas bieži notiek pašreizējās diskusijās. Zinātniskie ziņojumi parāda ierakstu paraturošu temperatūru un ekstrēmu laika apstākļu palielināšanos. Šīs izmaiņas ilustrē cilvēku izraisītos drošības draudus, ko izraisa cilvēki, un padara nepieciešamību pēc jaunas drošības diskusijas ANO Drošības padomei neizbēgama. Kopš 2007. gada Drošības padome nodarbojas ar klimata pārmaiņu ietekmi uz mieru un drošību, bet debates bieži veido politiskās intereses.

• Vācija atzina klimata pārmaiņas par drošības risku un par prioritāti piešķir šai tēmai dalības laikā 2019./2020. Gadā.
• Drošības padome oficiāli atzina klimata pārmaiņu ietekmi uz drošību, īpaši reģionā ap CSCHADSEE.
• Pašlaik desmit no 21 notiekošās ANO miera misijas ir aktīvas valstīs, kuras ļoti ietekmē klimata pārmaiņas, kurās ir izvietoti 80% ANO miera uzturētāju.

Saikne starp klimata izmaiņām un konfliktiem ir cieša, jo vides degradācija var palielināt konfliktu iespējamību. Viens piemērs ir postošie ugunsgrēki Austrālijā, kas ir uzsvēruši tēmas steidzamību. Šajā kontekstā tādām kustībām kā FridaysforFuture ir nepieciešamas visaptverošākas debates par klimata drošību un Drošības padomes lomu. Kritiķi arī baidās no klimata politikas militarizācijas un ierobežojumiem nacionālajai suverenitātei, savukārt atbalstītāji atbalsta tēmas iekļaušanu drošības politikas apsvērumos.

ANO un globālo izaicinājumu nākotne

Neskatoties uz izaicinājumiem, klimata pārmaiņas joprojām ir reālas briesmas drošības politikai. Tam ir destabilizējošs efekts un tas var saasināt sociālo spriedzi, kas noved pie konfliktiem. Integrēta pieeja pārvarēšanai ar ar klimatu saistītiem drošības riskiem tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai reformētu starptautisko drošības ietvaru. Šie apsvērumi ir saistīti ar pašreizējo ģeopolitisko spriedzi un nepieciešamību nodrošināt sociālo taisnīgumu klimata adaptācijas pasākumu īstenošanā.

Diskusijas par klimata izmaiņām un tās drošības politikas sekām ir steidzamākas nekā jebkad agrāk, jo vides politikas neveiksmes var izraisīt ilgtermiņa riskus. Pastāvīgais kavēšanās pārvērtības uz ilgtspējīgām ekonomiskām formām ilustrē, ka gandrīz nav progresa bez skaidriem politiskiem risinājumiem.

Ceļā uz nākamo desmitgadi arvien svarīgāka kļūst saikne starp klimata pārmaiņām un drošību starptautiskā diskursā, un pasākumi ir jāveic gan valsts, gan nestatūras dalībniekiem. ANO Drošības padomei steidzami jārisina šīs tēmas, lai būtu nākotnes izaicinājumu priekšā.