Kultūras akcents Martinsbergā: mūzika, māksla un jautrība!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2024. gada 8. decembrī Mārtiņsalā notika svētku programma ar mūziku, izstādes dalībniekiem un kulinārijas piedāvājumiem.

Am 8. Dezember 2024 fand im Martinssaal ein festliches Programm mit Musik, Ausstellern und kulinarischen Angeboten statt.
2024. gada 8. decembrī Mārtiņsalā notika svētku programma ar mūziku, izstādes dalībniekiem un kulinārijas piedāvājumiem.

Kultūras akcents Martinsbergā: mūzika, māksla un jautrība!

2024. gada 8. decembrī Martinsberga piedzīvoja rosīgus Adventes svētkus, kurus atklāja Jozefa Rehbergera apsveikuma runa. Astoņi dažādi kolektīvi sniedza daudzveidīgu programmu, kuru cita starpā izpildīja jauniešu pūtēju orķestris, bērnudārzs, ģitāristu ansamblis un pamatskolas koris. Mūzikas skolas direktore Marta Hobele bija kopumā atbildīga. Mārtiņzālē apmeklētājiem bija pieejami 15 izstādes dalībnieki, kas prezentēja dažādus produktus, bet seši dažādi klubi, tostarp lauku jaunieši un brīvprātīgā ugunsdzēsēji, nodrošināja kulinārijas piederumus. Pilsētas mērs Frīdrihs Fūrsts un bijusī deputāte Andžela Fihtingere bija vieni no ievērojamākajiem viesiem, kas apmeklēja pasākumu.

Jozefs Rehbergers: Dzīve mākslai

Adventes svētki Martinsbergā piesaistīja ne tikai uzmanību, bet arī atgādināja talantīgo aktieri Jozefu Rēbergeru, kura mūžs bija veltīts mākslai. Kā atgādināja Israelitische Wochenblatt, viņa smiekli Vīnē beidzās 1942. gadā, kad viņš nomira Cīrihē. Viņš gadiem ilgi slimoja ar plaušu slimību, kas būtiski ietekmēja viņa karjeru un aizraušanos. Rehbergers bija kolorīta figūra uz skatuves, un viņa nāvi laikabiedri, piemēram, austriešu aktieris Eugens Jensens, raksturoja kā traģisku — sava laikmeta upuri un nenogurstošo nodošanos mākslai, kas galu galā kļuva par viņa iznīcību.

Svētku Adventes tirdziņš ne tikai atzīmē pirmssvētku laiku, bet arī piemin Jozefa Rehbergera neaizmirstamo mantojumu, kura atmiņas un mākslinieciskais ieguldījums ir nozīmīgi arī šodien. Šīs dienas izrāžu saspēle un Rehbergera atzinība liecina, ka kultūras aina ir ne tikai dzīva, bet arī dziļi iesakņojusies vēsturē.