Trampa augstie tarifi izraisa Āzijas fondu tirgu sabrukumu

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Tā kā Trampa plašie tarifi Āzijas tirdzniecības partneriem stājas spēkā, akciju tirgi reģionā krīt. Uzziniet vairāk par ietekmi uz Japānu, Dienvidkoreju un Taivānu.

Trampa augstie tarifi izraisa Āzijas fondu tirgu sabrukumu

Akciju tirgi Āzijas un Klusā okeāna reģionā ceturtdien piedzīvoja krasu kritumu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps veica pārsteidzošu soli Muitas nodokļi tirdzniecības partneriem visā pasaulē. Šie pasākumi īpaši smagi skāra daudzas Āzijas valstis.

Jauno tarifu ekonomiskā ietekme

Plašie tarifi ir palielinājuši nodokļus Ķīnas importam, kas ir otrais lielākais ASV importa avots pēc Meksikas, no 20% līdz 54%. Arī Japānai draud 24% tarifs, savukārt Dienvidkorejai 25% tarifs - abas valstis ir nozīmīgi ASV tirdzniecības partneri un sabiedrotie. Taivānai, kas ir liela elektronikas eksportētāja un ražotāja, tiek piemērots 32% tarifs.

Reakcijas uz tirgus norisēm

Ziņas par tarifiem trešdien ASV akciju tirgos uzmundrināja pēcstundu tirdzniecībā ielauzties un izraisīja Āzijas tirgu strauju kritumu neilgi pēc atvēršanas ceturtdien. Japānas Nikkei 225 indekss nokritās par vairāk nekā 4%, noslēdzoties par 2,8%. Dienvidkorejas Kospi indekss kritās par 2,7% un noslēdzās par mazāk nekā 1%. Honkongas galvenais indekss Hang Seng kritās par 2,4%. Austrālijā, kurai piemēro 10% tarifu, ASX 200 indekss nokritās par 1,8%. Taivānas tirgi ceturtdien tika slēgti.

Īpaši skartās nozares

Reģiona lielāko tehnoloģiju un automobiļu uzņēmumu akcijas bija vienas no vissmagāk skartajām vietām. Japānas tehnoloģiju gigants Sony no rīta kritās par vairāk nekā 5,4%. Autoražotāji Toyota un Honda ziņoja par gandrīz 5% un vairāk nekā 4% kritumu. Arī Dienvidkorejas tehnoloģiju grupa Samsung un autobūves gigants Hyundai pēc atvēršanas uzrādīja kritumu par vairāk nekā 3%.

Zelts kā drošs patvērums

Tikmēr zelta cenas pieauga līdz rekordaugstam līmenim virs 3160 USD par unci, jo investori tirgus satricinājuma apstākļos arvien vairāk pievērsās vērtīgajam metālam, ko tradicionāli uzskata par drošu patvērumu.

Tramps un tirdzniecības karš ar Ķīnu

Rožu dārza saistības izraisīja Trampa turpmāku eskalāciju Tirdzniecības karš ar Ķīnu un atvēra jaunas frontes visā pasaulē. Prezidents vairākkārt uzsvēris, ka šie pasākumi veicinās vietējo ražošanu un, viņaprāt, risinās negodīgas tirdzniecības praksi.

ASV fondu tirgū tas bija jau pirms trešdienas sliktākais sākums reģistrēts gada laikā kopš 2022. gada. Trampa nevienmērīgā nostāja attiecībā uz tarifu līmeni un apjomu ir satraukusi investorus un satricinājusi pasaules tirgus.

Reakcijas no Āzijas

Ķīna ceturtdien atbildēja uz ASV pasākumiem, nosaucot tos par "parasti vienpusēju un iebiedējošu uzvedību" un solot "apņēmīgi veikt pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses". Tirdzniecības departamenta pārstāvis teikts paziņojumā viedoklis ka Ķīna aicina ASV nekavējoties samazināt vienpusējos tarifus un pienācīgi atrisināt domstarpības, izmantojot vienlīdzīgu dialogu.

Japānas galvenais kabineta sekretārs Jošimasa Hajaši jaunos tarifus nosauca par "ārkārtīgi nožēlojamiem" un sacīja, ka tiem var būt "būtiska ietekme uz ASV un Japānas ekonomiskām attiecībām". Japānas valdība veiks "visus nepieciešamos pasākumus", lai nodrošinātu, ka Japāna netiek pakļauta šādiem tarifiem.

Dienvidkorejas pašreizējais prezidents Han Daks-sū aicināja valdību "mobilizēt visas spējas, lai pārvarētu tirdzniecības krīzi". Automašīnu tarifi skars arī Dienvidkorejas autorūpniecību, kuru vada Hyundai, savukārt atsevišķais 25% tarifs tērauda izstrādājumiem, ko Tramps noteica pagājušajā mēnesī, radīs lielu spiedienu uz valsts tērauda rūpniecību, jo Dienvidkoreja ir ceturtā lielākā tērauda eksportētāja uz ASV.

Taivānas valdība nosauca Trampa tarifus par "ārkārtīgi nesaprātīgiem" un "netaisnīgiem" un solīja iesniegt "nopietnus komentārus" ASV. Kamēr Taivānas galvenā nozare - vitāli svarīgā pusvadītāju nozare, kas eksportē pasaulē vismodernākās datoru mikroshēmas - tika saudzēta, Taivāna sacīja, ka tarifu likmes aprēķinam "nav zinātniska pamata".

Ziņo CNN Simone Makartija, Lekss Hārvijs un Ēriks Čeungs.