Zelta cenas sprādziens: kā Šveice gūst labumu no globālā dārgmetālu bada!

Zelta cenas sprādziens: kā Šveice gūst labumu no globālā dārgmetālu bada!

2025. gada 30. martā zelta cena sasniedza vēsturiski augstāko līmeni - 3082 ASV dolārus (aptuveni 2858 eiro). Šis gandrīz divu procentu pieaugums pēdējā nedēļā ir saistīts ar ģeopolitisko spriedzi un ekonomisko nenoteiktību, kas atspoguļojas pasaules tirgos. Šveice gūst ievērojamu labumu no šīs attīstības, jo tā tiek uzskatīta par pasaulē atzītu dārgmetālu apstrādes centru, lai gan tai nav nekādu nozīmīgu zelta atradņu. Līdz divām trešdaļām pasaulē tirgotā zelta šķērso Šveices robežas, un šeit atrodas četras no septiņām pasaules lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām, tostarp Metalor, Argor-Heraeus, MKS PAMP un Valcambi.

Pašreizējo situāciju raksturo arī lielais pieprasījums pēc Šveices zelta ASV, īpaši pēc jaunu soda tarifu izsludināšanas Eiropas importam. ASV investori meklē patvērumu zeltā, radot pieprasījumu, kas pārsniedz 2008. gada finanšu krīzes un COVID-19 pandēmijas rekordus. Zelta cenu nepārtrauktais pieaugums kopš 2000. gada atspoguļo ilgtermiņa tendenci, ko pastiprina pastāvīga ģeopolitiskā nenoteiktība.

Ģeopolitiskie faktori un to ietekme

Zelts vienmēr ir uzskatīts par drošu patvērumu krīzes laikā. Ģeopolitiskie notikumi, piemēram, kari, ekonomiskās sankcijas un politiskie nemieri, pagātnē ir ievērojami palielinājuši pieprasījumu pēc zelta. Piemēram, zelta cena arābu pavasara laikā no 2010. līdz 2012. gadam pieauga par 30 procentiem, parādot šādu nestabilu situāciju tiešu ietekmi uz tirgu. Vēsturiski zelts ir saglabājis vai pat palielinājis savu vērtību krīzes laikā, padarot to par populāru ieguldījumu iespēju.

Pašreizējie konflikti, piemēram, Ukrainas konflikts, ir palielinājuši nenoteiktību tirgos un izraisījuši jaunu zelta drudzi, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēdējo divu gadu laikā centrālās bankas visā pasaulē ir iegādājušās lielu daudzumu zelta, vēl vairāk nostiprinot dārgmetāla lomu globālajā finanšu kārtībā. Analītiķi uzskata, ka nenoteiktība un ģeopolitiskā spriedze ir galvenie faktori, kas tuvākajā nākotnē varētu paaugstināt zelta cenas.

Šveice: centrs ar izaicinājumiem

Neskatoties uz spēcīgo pozīciju zelta tirdzniecībā, arī Šveice ir pakļauta spiedienam. Kritiķi norāda uz Šveicē nonākušā zelta problemātisko izcelsmi, bieži vien no apšaubāmiem avotiem. Pašreizējie tiesību akti pieprasa atklāt tikai pēdējo pārdevēju, bet ne visu piegādes ķēdi. Šajā kontekstā pieaug spiediens pēc stingrākām uzticamības pārbaudes prasībām, lai samazinātu korupciju un cilvēktiesību pārkāpumus. Piemēram, Valcambi naftas pārstrādes rūpnīca iegūst zeltu no Dubaijas, kas tiek vērtēta kritiski, jo Dubaija tiek uzskatīta par nelegālā zelta pārkraušanas vietu.

Starptautiskā sabiedrība cieši uzrauga šīs norises, jo tādas iniciatīvas kā Swiss Better Gold cenšas atbalstīt maza mēroga raktuves, lai samazinātu zelta ieguves negatīvo ietekmi. Nacionālā padome 2025. gada martā pieņēma Dārgmetālu kontroles likuma reformu, un tagad tā ir izskatāma Valstu padomē, kas risina Šveices atbildību pasaules zelta tirdzniecībā.

Rezumējot, ir skaidrs, ka Šveice ne tikai gūst labumu no straujā zelta cenas pieauguma, bet arī ir jāpārvar nepieciešamie izaicinājumi ētikas standartu un regulējuma jomā, lai nodrošinātu savu ilgtermiņa lomu dārgmetālu tirgū. Spiediens pēc atbildības un ilgtspējīgas prakses turpmākajos gados turpinās pieaugt.