Trump un Selenskyj: runā par pamieru rada jaunu cerību!
Trump un Selenskyj: runā par pamieru rada jaunu cerību!
Kiew, Ukraine - Pēc strīda starp ASV prezidentu Donaldu Trumpu un Ukrainas prezidentu Wolodymyr Selenskyj, abu valstu valdībām ir bijušas diskusijas, lai izbeigtu Ukrainas karu. Andrijs Jermaks, Selenskyj štāba priekšnieks, sacīja, ka attiecības starp Kijevu un Vašingtonu ir "atpakaļ uz kursu" un atsaucās uz divām sarunu kārtām Saūda Arābijā, kas pievērsās iespējamai pamierināšanai un ļāva Ukrainas valdībai parādīt vēlmi strādāt ar Trumpu. Šī attīstība tika veikta uz fona, ko Trump pauda TV intervijā, taču viņš arī uzskata, ka Putins apzināti kavē sarunas, bet parādīja izpratni par Krievijas prezidenta taktiku.
Šajā kontekstā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns plānoja sarunu ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par Ukrainu. Orbāns atzinīgi vērtē ASV militārās palīdzības apstāšanos Ukrainai, kas tiek plaši kritizēta Eiropā. Telefona sarunā ar Trumpu netika precizēta sīkāka informācija par apspriestajām tēmām, bet militārie AID atkal koncentrējās uz turpmākām diskusijām ES un tās dalībvalstīs.Prasības un stratēģijas
Ukraina parāda vēlmi sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm, it īpaši pēc ASV militārās palīdzības apturēšanas. Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoljak pauda, ka iespējas tiek apspriestas ar Eiropas partneriem, savukārt Ukraina paļaujas uz savu Eiropas sabiedroto atbalstu. Premjerministrs Deniss Šmijshals uzsvēra apņēmību turpināt sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm un paziņoja, ka Ukraina ir gatava parakstīt plānoto izejvielu līgumu ar ASV.
Turklāt Schmyhal norādīja, ka Ukraina ir ieinteresēta sarunās par regulatīvajiem noteikumiem, ieskaitot Krimu, un uzstāj, ka tieši iesaistīties miera sarunās. Tomēr Krievija noraida visas teritoriālās koncesijas un prasības no Ukrainas, lai izvairītos no piekļuves NATO. ASV valdības nostāja pagātnē ir mainījusies par labu ātru pamieru, pēc kuras Vašingtona arī sagaida, ka Ukrainas koncesijas izvairīsies no teritoriālo zaudējumu zaudēšanas.
Starptautiskās reakcijas
Situācija tiek arī karsti diskutēta Eiropā. Federālais ārlietu ministre Annalena Baerboka ir atzinīgi novērtējusi ES komisijas priekšlikumu no Leyen par aizdevumiem 150 miljardu eiro par ieroču izdevumiem. Von Der Leyen ir arī ierosinājis Eiropas atgūšanas plānu, kas ietver parāda noteikumu atslāšanu un stimulus palielināt aizsardzības izdevumus. Beļģija plāno sasniegt NATO mērķi - divu procentu aizsardzības izdevumu šogad, savukārt Čehijas premjerministrs Petr Fiala prasa vispārēju aizsardzības izdevumu pieaugumu Eiropā, reaģējot uz ASV militārās palīdzības apstāšanos Ukrainai.
Francija ir arī asi kritizējusi ASV militārās palīdzības apstāšanos, jo tas varētu stiprināt Krievijas stāvokli. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs pauda, ka Stop Kijevs varētu virzīties uz miera procesu.
Situācija joprojām ir saspringta, savukārt Ukraina turpina strādāt pie savas teritoriālās integritātes atjaunošanas un valsts suverenitātes nodrošināšanas, kamēr starptautiskie dalībnieki mēģina atrast savas pozīcijas šajā ģeopolitiskajā konfliktā. Īpašs ES samits ir paredzēts 6. martā, lai noskaidrotu atvērtus jautājumus par Eiropas drošību.Ukrainas kara notikumi parāda dažādas intereses un stratēģijas, saskaņā ar kuru attiecībām starp ASV un Ukrainu un Eiropas lomu ir izšķiroša nozīme, lai ietekmētu konflikta scenāriju.
| Details | |
|---|---|
| Ort | Kiew, Ukraine |
| Quellen | |