Laika maiņa: ES joprojām ir sadalīta jautājumā par pulksteņu nākotni!

Laika maiņa: ES joprojām ir sadalīta jautājumā par pulksteņu nākotni!

2025. gada 26. oktobrī pulksteņa rādītāju pārgriešana plkst. 3:00 uz plkst. 2:00 iezīmēja pāreju uz ziemas laiku Eiropā. Šai laika maiņai, kas ES ir bijusi pretrunīga gadiem ilgi, ir vēsturiskas saknes, kas meklējamas Pirmā pasaules kara laikā, kad tās sākotnēji tika ieviestas, lai taupītu enerģiju. Pēc tam, īpaši 20. gadsimta 70. gados naftas krīzes dēļ, vasaras laiks tika pastāvīgi ieviests daudzās Eiropas valstīs. Šī regula tika standartizēta visā ES 1996. gadā, un valūtas maiņas datums tika noteikts marta pēdējā svētdienā un atiestatīts uz oktobra pēdējo svētdienu 5min.at.

Šīs prakses ietekme uz veselību arī ir galvenā diskusijas tēma. Hronobiologi norāda, ka biežas vasaras un standarta laika maiņas izjauc daudzu cilvēku dabisko miega ritmu. Pētījumi, piemēram, ASV veiktais pētījums, liecina, ka šādām izmaiņām var būt negatīva ietekme uz veselību, tostarp palielināts sirdslēkmes biežums un palielināts hospitalizāciju skaits pēc laika maiņas. Miega pētnieki iesaka ziemu uzskatīt par veselībai mazāk kaitīgu, un iesaka pavadīt daudz laika ārpus telpām, lai labāk pielāgotos tagesschau.de.

Veselības slogs un sociālā ietekme

Laika maiņas ietekme uz veselību ir daudzveidīga un ir pelnījusi īpašu uzmanību. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem ir pierādīts, ka pāreja uz vasaras laiku ir saistīta ar pieaugošu darba un ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Tas ir nozīmīgs veselības riska faktors. Sociālās jet lag parādība, kurā iekšējais bioloģiskais pulkstenis novirzās no ārējā laika, daudziem cilvēkiem rada problēmas. Neskatoties uz veselības trūkumiem, daži dod priekšroku vasaras laikam, jo ​​tas sola garākus vakarus ar dienas gaismu. Pastāvīgs standarta laiks, cita starpā, varētu palīdzēt samazināt aptaukošanos un insultu, kā Stenfordas universitātes pētnieki ir atklājuši tagesschau.de.

Diskusiju par laika maiņas atcelšanu nesen atdzīvināja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš vēlas strādāt pie galīgā risinājuma. Tomēr ES valstu starpā joprojām nav vienošanās, vai vasaras vai ziemas laiks būtu uzskatāms par standarta laiku. 2018. gada aptaujā atklājās, ka 84 procenti ES pilsoņu iebilst pret laika maiņu 5min.at.

Starptautiskais salīdzinājums arī parāda dažādus noteikumus. Tādas valstis kā Japāna, Ķīna un Indija nav ieviesušas laika izmaiņas, savukārt Ukraina jau ir atteikusies no laika maiņas 2024. gadā un vēlas atgriezties pie standarta laika. Islande arī nekad nav ieviesusi vasaras laiku [spiegel.de](https://www.spiegel.de/forschung/zeitumstellung-auf-winterzeit-vor-oder-zuruec k-und-wann-wird-das-endlich-abgeschafft-alle-infos-a-197654ed-82e5-45ef-9170-4dcd2752f86e).

Kopumā jāatzīmē, ka diskusija par laika maiņu turpinās un ir jāņem vērā gan veselības aspekti, gan reģionāli atšķirīgās preferences. Galu galā tuvākajā nākotnē varētu tikt panākta visaptveroša vienošanās par pastāvīgu laika regulējumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta gan pilsoņu labklājībai, gan praktiskiem apsvērumiem.