Trumps un Krima: vai ir Krievijas teritorijas atzīšana?

Trumps un Krima: vai ir Krievijas teritorijas atzīšana?

Ukraina ir gatava miera sarunām, savukārt Krievija skeptiski vērtē pamieru. Tomēr Kijevā tika uztverta skaidra attieksme: Ukrainas valdība noraida atteikšanos no okupētajām teritorijām un līdz šim nav komentējusi apsvērumus par Krimu. Šīs norises atkal rada jautājumus par ģeopolitiskās situācijas sarežģītību reģionā.

Starptautiskās reakcijas

Krievijas aneksiju 2014. gadā pievienoja milzīga starptautiskā kritika. Lielākā daļa valstu, ieskaitot Rietumu valstis, nosodīja Maskavas procedūru un dedzīgi atbalstīja Ukrainas teritoriālo integritāti. Amerikas Savienotās Valstis un ES uzlika plašas sankcijas pret Krieviju un pieprasīja, lai Krievijas karaspēka izņemšana pēc iespējas ātrāk atrisinātu krīzi, piemēram, wikide >>

Turklāt tādas valstis kā Albānija, Kanāda un Austrālija izteica būtisku notiesāšanu par Krievijas iejaukšanos. Šīs tautas aicināja tūlītēju izņemt Krievijas bruņoto spēku un atbalstīja Ukrainas valdību, cenšoties atjaunot teritoriālo integritāti. ANO Drošības padome arī pieņēma rezolūcijas, lai notiesātu referendumu, ka Krievija aicināja attaisnot tās aneksiju.

Attiecību nākotne

Pastāvīgā spriedze un Ukrainas atteikšanās noraidīšana no okupētajām teritorijām varētu vēl vairāk apgrūtināt attiecības starp ASV un Ukrainu, kā arī Rietumu valstīm un Krieviju. Kamēr situācija joprojām ir saspringta, starptautiskā sabiedrība cieši novēro attīstību, jo īpaši par iespējamiem ASV valdības lēmumiem prezidenta Trumpa pakļautībā.

Diplomātijai būs izšķiroša nozīme, lai mazinātu gruzdējošos konfliktus reģionā. Varētu būt redzams stabils risinājums karam starp Krieviju un Ukrainu, taču joprojām ir redzams, vai visi iesaistītie ir gatavi kompromisu.