Šnēdlics atklāj: Simtiem miljonu eiro NVO bez kontroles!

Šnēdlics atklāj: Simtiem miljonu eiro NVO bez kontroles!

2025. gada 25. augustā Austrijā ieradās pirmās atbildes uz parlamenta jautājumiem par maksājumiem nevalstiskajām organizācijām (NVO). FPÖ ģenerālsekretārs Mihaels Šnedlics pauda bažas par acīmredzami slēptajiem ziedojumiem viņa paša partijām un saistītajām organizācijām. Pēdējo piecu gadu laikā ir manāms finansējuma apmēru pieaugums, kas veido vairākus simtus miljonu eiro, vienlaikus ietaupot iedzīvotāji. Viens piemērs ir Zaļās partijas skola FREDA, kas 2023. gadā saņēma divus maksājumus no Sociālo lietu ministrijas par kursu “Politiskās sarunas”.

Par šiem izdevumiem politiski atbildīgs ir sociālo lietu ministrs Johanness Rauhs no Zaļajiem. Šņedlics aicina ievērot caurspīdīgumu un kritizē iespējamu naudas izšķērdēšanu. Taču informācijas pieprasīšana ministrijām bija sarežģīta: bija nepieciešami vairāk nekā 700 individuālu vaicājumu, jo ministrijas nevēlējās sniegt informāciju par maksājumiem NVO. Neskatoties uz valdības apgalvojumu, ka termins “NVO” juridiski nepastāv, sociālo lietu ministre Šūmane savās atbildēs izmantoja šo terminu, taču atteicās sniegt informāciju par citām NVO, kas tiek finansētas. Šņedlics uzsver, ka luksoforu valdība aktīvi cenšas novērst caurskatāmību.

Korupcija un ES finansējums

Paralēli tam, kas notiek Austrijā, Eiropas līmenī notiek diskusijas par NVO finansēšanu. Šo diskusiju izšķiroši ietekmējis korupcijas skandāls 2022. gadā. Savā ziņojumā Eiropas Revīzijas palāta kritizēja caurskatāmības trūkumu attiecībā uz līdzekļiem, kas no ES plūst NVO. No 2021. līdz 2023. gadam NVO tika piešķirti vairāk nekā septiņi miljardi eiro tādās jomās kā kohēzija, pētniecība, migrācija un vide. Laima Andrikienė, Eiropas Revīzijas palātas locekle, uzsver, ka NVO finansējums bieži ir necaurredzams un tam trūkst nepieciešamo kontroles pasākumu, lai nodrošinātu, ka finansētās organizācijas ievēro ES vērtības.

Eiropas Parlamentā notiek asas diskusijas par NVO līdzekļu piešķiršanu. ETP grupa, kurā ietilpst arī CDU un CSU, kritizē līdzekļu piešķiršanu. Monika Hohlmeier no CSU ziņoja par darbības subsīdijām lobēšanai un iespējamiem likuma varas pārkāpumiem dažu NVO. Hohlmeiers uzsver, ka ES līdzekļus nedrīkst izmantot, lai grautu tiesiskumu. Daži deputāti arī baidās, ka konservatīvie spēki varētu kavēt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, savukārt Daniels Freunds no Zaļajiem runā par koordinētu kampaņu pret pilsonisko sabiedrību.

Eiropas Komisijas loma

Arī Eiropas Komisija saskaras ar apsūdzībām. Eiropas Revīzijas palāta konstatēja, ka NVO finansēšana rada izpildvaras “reputācijas risku”. Izmeklēšanā netika konstatēti ES vērtību pārkāpumi, taču tika pārbaudīta tikai 90 līgumu izlase. Budžeta komisārs Pjotrs Serafins atzina, ka daži līgumi bija neatbilstoši un prasīja NVO lobēt. Komisija plāno atjaunināt NVO juridisko definīciju un ieviest uzlabotu finanšu pārredzamības sistēmu.

Rezumējot, gan Austrijā, gan ES līmenī NVO finansējuma un ar to saistītās caurskatāmības jautājumi joprojām rada sarežģītus un strīdīgus jautājumus. Pieaug spiediens uz valdībām un iestādēm nodrošināt lielāku skaidrību par valsts naudas izlietojumu. Tas rada būtisko jautājumu par to, kā saglabāt NVO integritāti un neatkarību arvien vairāk politizētā vidē.