Hattmannsdorfer zem spiediena: veto pieprasīja pret Mercosur līgumu!
Hattmannsdorfer zem spiediena: veto pieprasīja pret Mercosur līgumu!
Galvenā uzmanība tiek pievērsta pašreizējiem tirdzniecības nolīgumiem, jo īpaši uz ES Mercosurage nolīgumu, kā daļu no ES Handeliminister padomes. Saskaņā ar [oekonews.at] (https://www2.oekonews.at/eu- handelsministerrat-kein-- Fuer-minister-Hattmannsdorfer-beim-mercosur-Veto+2400+1226866), ES komisija ir apņēmusies politiski vienoties starp dalībvalstīm. Ekonomikas ministrs Volfgangs Hattmannsdorfers redz sevi spiedienu pārstāvēt Austrijas veto pret vienošanos Briselē. Pēc parlamenta lēmuma domām, viņam ir pienākums veikt pasākumus, lai novērstu līguma noslēgšanu. Šī situācija rada risku, ka Hattmannsdorfer grauj demokrātiskos pamatus, viņam vajadzētu ignorēt šo pienākumu.Platforma "ACT savādāk", kas atbalsta daudzas NVO, lūdz Hattmannsdorfer strādāt taisnīgākā un ekoloģiski ilgtspējīgā globālās tirdzniecības formā. Vienošanās kritika ir daudz, jo īpaši attiecībā uz iespējamo vides iznīcināšanu un pamatiedzīvotāju kopienu izmantošanu. Neskatoties uz to, nolīgums tiek uzskatīts par izdevīgu lielām korporācijām, un pamatproblēmas, kas no 1999. gada atgriežas pie pilnvarām, joprojām nav atrisinātas.
Līguma fons un mērķis
ES Mercosur nolīgums, par kuru notiek sarunas vairāk nekā 20 gadus, mērķis ir samazināt tarifus un pastiprināt tirdzniecības attiecības. Saskaņā ar Deutschlandfunk, vienošanās varētu radīt vienu no lielākajām brīvās tirdzniecības teritorijām pasaulē, kas ietekmē vairāk nekā 720 miljonus cilvēku un pārstāv 20% no pasaules ekonomikas.
Neskatoties uz ekonomiskajām priekšrocībām, pastāv bažas par vietējo tirgu un standartu aizsardzību Eiropā un Dienvidamerikā. Brazīlijas prezidents Luiz Inácio Lula Da Silva un kanclers Olafs Šolcs ir apstiprinājuši savu gribu īstenot šo vienošanos. Pašlaik tiek sarunāts par papildu protokolu, lai risinātu vides un sociālos jautājumus.
Pašreizējās attīstības un izaicinājumi
Īpaši saistībā ar dažādu atsevišķu ES valstu gaitu ir neskaidrības par plānoto līguma noslēgumu. Francija pauž bažas par bioloģisko daudzveidību un klimatu. Turklāt vienošanās ir politisko izmaiņu ietekmē Argentīnā, kur jaunievēlētajam prezidentam Havieram Milei varētu būt brīvas tirdzniecības kurss, bet arī norādīja izeju no Mercosur.
NVO, kas ir pretrunā ar vienošanos, brīdina par iespējamo negatīvo ietekmi uz klimatu, cilvēktiesībām un vidi, jo īpaši attiecībā uz liellopu gaļas eksportu un pesticīdu izmantošanu. Šīs bažas skaidri norāda arī tādas organizācijas kā Misereor un Greenpeace, kas kritiski norāda uz izaicinājumiem, ko līgums varētu radīt.
Rezumējot, jāatzīmē, ka sarunām un politiskām vēlmēm par ES Mercosurous nolīgumu raksturo milzīga sarežģītība. Ir pieejama sadarbības griba, taču ir arī dziļa pretestība, kas varētu apdraudēt līguma vienošanos. Saskaņā ar [europa.eu] (https://germany.represation.ec.europa.eu/eu-und-mercosur-kuss- Zu- Klimaschutz- un Handelsehungs-20-12-15_DE) ES un Mercosur joprojām ir apņēmies ievērot klimata aizsardzības principus un godīgu tirdzniecību.| Details | |
|---|---|
| Ort | Brüssel, Belgien |
| Quellen | |