Sarkanais brīdinājums: Ungāriju un Slovākiju apdraud jauna epidēmija — bioterorisms?

Sarkanais brīdinājums: Ungāriju un Slovākiju apdraud jauna epidēmija — bioterorisms?

Pēdējo nedēļu laikā situācija saistībā ar mutes un nagu sērgu (FMD) Eiropā ir kļuvusi nopietnāka. Marta sākumā Ungārijā, netālu no Slovākijas robežas, pirmo reizi 50 gadu laikā tika atklāts mutes un nagu sērgas gadījums. Šis bija pirmais lielais uzliesmojums Ungārijā kopš 1973. gada, un ātri sekoja turpmāki uzliesmojumi trīs Ungārijas un sešās Slovākijas fermās. Lai novērstu ļoti lipīgās slimības tālāku izplatīšanos, slimie mājlopi nekavējoties tiks vakcinēti. Reaģējot uz situāciju, Slovākija ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli un veikusi visaptverošus robežpasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus un mājlopus. Tas ziņo express.at.

Pasākumi ietver vienota situāciju centra izveidi, ko pārvalda militārpersonas, ugunsdzēsēji un policija. Ungārijas kabineta vadītājs Gergely Gulyás pauda bažas, ka patogēns varētu būt cilvēka radīts vīruss, pamatojoties uz pierādījumiem no ārvalstu laboratorijas. Tomēr šīs norādes vēl nav pārbaudītas, un Slovākijas lauksaimniecības ministrs Ričards Takāčs uzsāka plašu izmeklēšanu, lai pārbaudītu dažādus scenārijus, tostarp iespējamo vīrusa apzinātu izplatīšanos. Ieteicams ievērot piesardzību, brīdina čehu virusologs Jiří Černý, kurš uzsver, ka pagaidām nekas neliecina par vīrusu, kas nav dabisks. Var iedomāties, ka patogēns netīšām ievazāts caur piesārņotu apģērbu, apaviem, aprīkojumu vai gājputniem.

Reakcija Vācijā un Eiropā

2025. gada 10. janvārī Brandenburgas Märkisch-Oderland rajonā tika ziņots par mutes un nagu sērgu gadījumu ūdens bifeļiem. Šis bija pirmais uzliesmojums Vācijā kopš 1988. gada. Pēc šī incidenta tika izveidotas aizlieguma zonas, kurās ir aizliegts pārvadāt dzīvniekus un to produktus. Tika pasūtīts pārnadžu “apturēšana” un veikta plaša paraugu ņemšana, taču turpmāku gadījumu nebija. 2025. gada 14. aprīlī Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (WOAH) visā Vācijā atjaunoja statusu “Brīvs no mutes un nagu sērgas bez vakcinācijas”. Vācijas federālā politika, ko atbalsta Frīdriha Lēflera institūts (FLI), ir izvirzījusi par prioritāti ātru izplatības apturēšanu. Šajā kontekstā Vācija darīja pieejamas vakcīnu devas, lai palīdzētu Ungārijas un Slovākijas uzņēmumiem.

Eiropas Komisija pēdējo nedēļu laikā cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu vīrusa izcelsmi. Tikmēr vairākas valstis, tostarp Austrija un Čehija, pastiprināja robežkontroli. Apvienotā Karaliste uz laiku ir aizliegusi privātu gaļas un piena produktu importu no ES, lai samazinātu iespējamos ar šo slimību saistītos riskus. Kā ļoti lipīga vīrusu slimība, mutes un nagu sērga ir nozīmīgs ekonomisks risks, jo tā var skart ne tikai pārnadžus, bet arī citas dzīvnieku sugas, bet nerada draudus cilvēkiem.

Situācija joprojām ir saspringta, un veselības aizsardzības iestādes turpinās būt modras, lai samazinātu turpmākas mutes un nagu sērgas izplatības risku. Federālie un Eiropas kontroles pasākumi ir viena no preventīvajām stratēģijām, kas ir vērstas uz lauksaimniecības un lopkopības aizsardzību.