Koncentrējieties uz Ziemassvētku dāvanām: mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ievērojami ietaupa!

Koncentrējieties uz Ziemassvētku dāvanām: mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ievērojami ietaupa!

Satraucošā notikumā Ziemassvētkos Austrijā 17 procenti mājsaimniecību, kuru ikmēneša neto ienākumi ir mazāki par 2000 eiro, apgalvo, ka šogad nepirks nekādas dāvanas. Tas ir gandrīz 180 000 mājsaimniecību, kurām pašreizējās inflācijas krīzes dēļ ir jāatsakās no dāvanām vai krasi jāsamazina izdevumi, kā ziņo Today.at. Salīdzinājumam, augstākajā ienākumu kvartilē esošās mājsaimniecības, kas pelna vairāk nekā 5000 eiro neto, var atļauties pavisam citu ainu: tikai trīs procenti no tām ietilpst dāvanu atteicēju pulkā un Ziemassvētku dāvanām vidēji tērē ap 920 eiro. Tas liecina par ārkārtējām atšķirībām Ziemassvētku tēriņos: kamēr mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem kopumā tērē aptuveni 300 miljonus eiro, turīgākās mājsaimniecības dāvanās iegulda aptuveni 950 miljonus eiro.

Bagātības nevienlīdzība Eiropā

Situācija mājsaimniecībām ar vājākiem aktīviem Austrijā nav izolēta. Aplūkojot bagātības sadalījumu Eiropā, redzama līdzīga nevienlīdzības aina. Saskaņā ar bpb ziņojumu Vācijas bagātākajai mājsaimniecību desmitgadei pieder aptuveni 56 procenti no neto aktīviem, savukārt nabadzīgākajiem 10 procentiem pieder tikai minimāla daļa. Šo plaisu var novērot arī citās valstīs, kur liela daļa bagātības atrodas dažu cilvēku rokās. Visā ES bagātākajiem 10 procentiem piederēja vairāk nekā puse no visiem aktīviem 2021. gadā, un tas liecina par satraucošo nevienlīdzību dalībvalstīs un starp tām.

Viens no šīs nevienlīdzības iemesliem ir īpašuma tiesības. Vācijā, kur tikai 45 procentiem mājsaimniecību pieder īpašums, labklājības nevienlīdzība ir īpaši izteikta. Turpretim tādās valstīs kā Slovākija un Malta vairāk nekā 70 procentiem mājsaimniecību pieder savs īpašums, kas veicina taisnīgāku bagātības sadali. Šī ienākumu un bagātības atšķirība kļūst īpaši pamanāma kontemplatīvajā periodā pirms Ziemassvētkiem un pastiprina jautājumu par to, kā šādas atšķirības ietekmē sabiedrību.