Meži klimata pārmaiņās: izaicinājumi un jaunas perspektīvas Austrijai

Meži klimata pārmaiņās: izaicinājumi un jaunas perspektīvas Austrijai

Mežiem ir galvenā loma klimata aizsardzībā, un tie arvien vairāk tiek atzīti par nozīmīgu sabiedrības resursu. Eiropā pēdējo 30 gadu laikā mežu platība ir palielinājusies par 14 miljoniem hektāru. Šie meži darbojas kā būtiskas oglekļa piesaistītājas un ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Taču klimata pārmaiņas rada arī ievērojamas problēmas, piemēram, sausuma stresu, mizgraužu invāziju un vēja pūšanu, kas apdraud mežu stabilitāti un veselību. Tas ziņoja vienna.at.

2025. gada 4. oktobrī diskusijai par mežsaimniecību ir arī īpaša nozīme, jo Vīnes Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitātes (Boku) mežsaimniecības kurss atzīmē 150. gadadienu. Šajā laikā uzmanības centrā bija zinātniskie principi, kas ļauj efektīvi risināt meža ekoloģiskās problēmas. Apmēram 50 procentus Austrijas platības klāj meži, kas pēc starptautiskajiem standartiem ir liels īpatsvars.

Ekonomiskie aspekti un klimata pārmaiņu radītais kaitējums

Neskatoties uz pozitīvo mežu platības attīstību, Austrijas federālie meži (ÖBf) pēdējos gados ir cietuši ievērojamus ekonomiskus zaudējumus klimata pārmaiņu dēļ. 2024.gadā “klimata pārmaiņu izmaksas” bija virs 49 miljoniem eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vidējiem 35 miljoniem eiro. Šis finansiālais slogs ir pretstatā palielinātajai meža platībai, jo sausums un kaitēkļi rada nopietnas problēmas, īpaši ļoti koncentrētās monokultūrās, piemēram, eglēs.

Egļu īpatsvars, kas pašlaik veido 57 procentus no Austrijas mežu platības, līdz 2100. gadam ir jāsamazina līdz 37 procentiem, lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņām. Mērķis ir dažādot koku sugas, lai labāk tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem. Līdzīga tendence vērojama arī Vācijā. Jaunā federālā meža inventarizācija liecina, ka jauktie meži, kas sastāv no skujkoku un lapu kokiem, palielinās un tagad veido 79 procentus no meža platības. Jauktie meži piedāvā labāku izturību pret kaitēkļiem un augstāku temperatūru. Tomēr Vācijas meži pašlaik cieš no milzīgiem biomasas zudumiem sausuma, vētru un vaboļu invāzijas dēļ, kas mežu arvien vairāk pārvērš par oglekļa avotu, nevis par oglekļa piesaistītāju, kā izteicās federālais lauksaimniecības ministrs Kems Özdemirs. Šīs problēmas tika uzsvērtas ziņojumā tagesschau.de pacēla.

Adaptācijas stratēģijas

Daudzveidīgu un izturīgu mežu nozīme klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu pārvarēšanā ir neapstrīdama. Federālā dabas aizsardzības aģentūra (BfN) atbalsta mežu ilgtspējīgas izmantošanas un aizsardzības stratēģijas. Ir ļoti svarīgi iegūt un izmantot zinātniski pamatotas zināšanas par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz mežiem. Nepietiekami novērtētiem neizmantotiem mežiem un veciem komerciāliem mežiem ir izšķiroša nozīme kā oglekļa piesaistītājiem, un atšķirīga apsaimniekošanas prakse būtiski ietekmē oglekļa bilanci. bfn.de.

Jaukto mežu veicināšana un atbildīga meža apsaimniekošana ir mežsaimniecības stratēģijas pamatā. Pašlaik Austrijā tiek pārbaudītas aptuveni 500 demonstrācijas zonas, lai noteiktu labākās koku kompozīcijas nākotnei. Šī apmaiņa starp zinātni un uzņēmējdarbību ir būtiska, lai nodrošinātu mežiem noturīgu un ilgtspējīgu nākotni.

Pērn Boku mežsaimniecības studijas uzsāka 174 studenti, bet ar mežu saistītajos kursos ir uzņemti gandrīz 1000 studenti. Sieviešu īpatsvars studentu vidū šobrīd ir aptuveni 35 procenti, un tas turpina pieaugt. Šī attīstība liecina, ka pieaug interese par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.