Hamas uzbrukums: tāpat kā ķīlnieki kara ēnās

Hamas uzbrukums: tāpat kā ķīlnieki kara ēnās

2023. gada 7. oktobrī Izraēlā sākās milzīgs Hamas uzbrukums, kas beidzās ar postošu vairāk nekā 1000 nāves gadījumu un gandrīz 250 nolaupīšanas rezultātu. Pēc šī briesmīgā uzbrukuma teroristi turpina turēt vairāk nekā 100 ķīlnieku rokās. Ričards C. Šneiders, atzīts Tuvo Austrumu eksperts un bijušais Izraēlas korespondents ARD, piedāvā ieskatu pašreizējā situācijā. Viņš daļēji dzīvo Telavivā un piedzīvoja pirmo notikumu.

Ķīlnieku radinieki nenogurstoši apņēmās nodrošināt, ka Izraēlas valdība tiecas uz vienošanos ar Hamas, ņemot vērā kritisko situāciju, lai atbrīvotu nolaupīto. Bet Šneiders šobrīd uzskata iespējas par zemām: "Pašlaik valdība ir vērsta uz karu pret Hisbollah Libānā un domā par to, kā reaģēt uz Irānas uzbrukuma virzīšanu," viņš skaidro. "Ķīlniekiem šobrīd nav nekādas lomas." Šis koncentrēšanās uz karu pārklājas ar humāno traģēdiju, kas notiek Gazas joslā, un rada jautājumus par Izraēlas valdības prioritātēm.

Humānā katastrofa un valdības kritika

Gazas joslā apstākļi pēc uzbrukuma ir katastrofāli, un civiliedzīvotāji ļoti cieš no kara sekām. Jautāts, kā būtu jānovērtē Izraēlas valdības kritika, Šneiders atbild: "Ir svarīgi kritizēt katru valdību, ieskaitot Izraēlas. Tomēr kritikai jābūt balstītai uz zināšanām un labi." Viņš uzsver, ka pastāv atšķirība starp pamatotu kritiku un propagandas retoriku. Nepareizas, piemēram, genocīds, bieži ir vairāk propagandas izpausme nekā reālistiska situācijas izpratne.

Šneiders arī skaidro, ka asimetriskais karš, kuru Izraēla rīkojas pret teroristu organizācijām, ir sarežģīts, jo šīs grupas bieži darbojas ārpus civilām teritorijām. Šīs stratēģijas mērķis ir negatīvi likt Izraēlas uzbrukumus. "Šī taktika ir daļa no lielāka propagandas kara," saka Šneiders, kurš arī norāda, ka militārās operācijās bieži var rasties nopietns kaitējums civiliedzīvotājiem.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, rodas arī jautājums, vai Izraēlas armija savā operācijās atbilst starptautiskajām starptautiskajām tiesībām. Šneiders norāda, ka tas dažreiz rada šaubas un ka ir kritiski jāapšauba armijas rīcība, it īpaši, ņemot vērā briesmīgos notikumus, kas karā ir neizbēgami.

Draudzības personīgi efekti un tēmas

Kad jautāja, vai draudzība pēc 7. oktobra ir sabojājusies, Šneiders atbild, ka viņam ir bijusi interesanta pieredze. "Ne ar maniem palestīniešu draugiem, bet gan ar daudziem ne ebreju vāciešiem. Viņi ir atsaukušies un parasti vairs nav kontaktu." Šķiet, ka šī parādība atspoguļo situācijas sarežģītību, kurā personīgās un politiskās straumes šķērso viena otru.

Konflikta traģēdija ir ļoti pamanāma Šneideram. Viņš ir zaudējis cilvēkus gan Izraēlas, gan Palestīnas pusē, kuru emocionāli apgrūtina. "Ar to nav viegli tikt galā pat pieredzējušam žurnālistam," viņš skaidro. Neskatoties uz to, viņš saprot, ka tikai daži no viņa paziņām jautā par viņa aku, kas ilustrē konflikta dziļumu un tā ietekmi uz personīgajām attiecībām.

Apkopoto var teikt, ka pašreizējā situācija Izraēlā un tās vide ir ārkārtīgi sarežģīta, ko veido pastāvīgi konflikti un cilvēku ciešanas. Ar saviem stāstiem Ričards C. Šneiders sniedz ne tikai ieskatu politiskajā dimensijā, bet arī par emocionālajiem un sociālajiem aspektiem, kas pavada karu.