Šokolādes cenu šoks: saldumi kļūst mazi un dārgi!

Šokolādes cenu šoks: saldumi kļūst mazi un dārgi!

Šokolādes cenas pieaug rekordaugsto kakao cenu dēļ pasaules tirgū, un patērētāji saskaras ar realitāti, ka par katru eiro viņi saņem par trešdaļu mazāk šokolādes nekā pirms pieciem gadiem. Kā norāda ASV investīciju banka JPMorgan, nozare saskaras ar iespējamu inflācijas vilni, kas jau tagad spiež saldumu popularitāti. Konkrēti, Lindt “Zelta zaķis” pirmo reizi maksā virs 4 eiro, savukārt batoniņi vidēji kļuvuši par gandrīz trešdaļu dārgāki, kas spēcīgi ietekmē patērētāju pirkuma lēmumus. Ritter Sport Alpine piena šķirne tagad ir pieejama par cenu 1,89 eiro, nevis 1,49 eiro, un zīmols "Milka" tika nosaukts par "mēneša viltus iepakojumu" pēc tam, kad tāfelīte saruka no 100 līdz 90 gramiem, bet cena pieauga no 1,49 līdz 1,99 eiro. Šīs norises ir saistītas ar tirgus maiņu, ko izraisījušas klimata pārmaiņas un nepareiza pārvaldība galvenajos kakao audzēšanas reģionos. Eksperti prognozē, ka lētā kakao laiki ir beigušies.

Rietumāfrikā, galvenajā kakao audzēšanas reģionā, raža ir ievērojami samazinājusies ekstremālu laikapstākļu un klimata pārmaiņu rezultātā. Kakao ražošana Ganā 2024. gadā sabruka gandrīz uz pusi, kā rezultātā tika iegūta sliktākā raža pēdējo divu desmitgažu laikā. Kakao tonnas cena pieauga līdz pat 12 000 eiro, kas ir sešas reizes dārgāk nekā pirms dažiem gadiem. Kakao audzētāji, piemēram, Semjuels Davors, ziņo par nopietniem ražas zaudējumiem un finansiālām grūtībām. Viņi arī saņem tikai 9 procentus no lielveikalu cenām, kas nozīmē, ka viņi bieži nopelna mazāk nekā pusi no izdzīvošanai nepieciešamā. Ganas kakao iestāde iepērk pupiņas par aptuveni 3000 eiro tonnā, savukārt tirgus cena ir ievērojami augstāka.

Ilgtspējība un tirgus pielāgojumi

Pieaugošā nenoteiktība kakao tirgū liek uzņēmumiem arvien vairāk investēt ilgtspējības programmās, lai palielinātu ražu un samazinātu mežu izciršanu. ES mežu izciršanas regula ierobežo jaunu stādījumu ierīkošanu jaunās audzēšanas platībās, kas vēl vairāk noslogo ražošanas jaudu. Tajā pašā laikā Oxfam pieprasa lielākus tiešos maksājumus no ražotājiem un lielveikaliem kakao audzētājiem, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus. Vācijā aptuveni 80 procenti kakao nāk no Kotdivuāras un Ganas, kas ilustrē atkarību no šiem reģioniem.

Pasaules mērogā kakao izmaksas pieaug, ko šajā nozarē izceļ vidējās cenas pieaugums par 67,55%, ko pastiprina El Niño fenomens. Dzīves dārdzības krīzes dēļ patērētāji arvien vairāk meklē veselīgākas, ilgtspējīgākas iespējas un pieprasa piegādes ķēdes pārredzamību. Uzņēmumiem ir ne tikai pārredzami jāinformē par cenu pieaugumu, bet arī jāpiedāvā uztura uzlabojumi un jauni produktu varianti. Pieaugoša tendence ir "bez kakao" šokolādes izstrāde, kas izmanto tādas sastāvdaļas kā ceratoniju, auzas un saulespuķu sēklas, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc veselīgākām alternatīvām.

Rezumējot, šokolādes ražotāji, īpaši Vācijā, saskaras ar pārdošanas apjomu kritumu. Šokolādes tāfelīšu pārdošanas apjomi samazinājās par 10 procentiem, bet šokolādes konfekšu pārdošanas apjomi samazinājās par 20 procentiem. Tas atspoguļo mainīgās patērētāju vēlmes un izaicinājumus, ko rada pieaugošās izmaksas un pieaugošās prasības pēc ilgtspējīgas ražošanas prakses. Turklāt kakao rūpniecība virzās uz priekšu, izmantojot novatoriskas pieejas, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un pieprasījumu pēc veselīgākiem piedāvājumiem. Tādi uzņēmumi kā California Cultured izmanto šūnu lauksaimniecību, jo agromežsaimniecība kļūst arvien populārāka. Tiek veikti arī pētījumi par fermentācijas tehnoloģiju, lai atjaunotu tradicionālās šokolādes garšu un tekstūru.