Glābšana par Vilhelma-Heinriha-riehl-Kolleg? Nākotne briesmās!

Glābšana par Vilhelma-Heinriha-riehl-Kolleg? Nākotne briesmās!

Lierenfeld rajonā Vilhelma-Heinriha-Rija apmācības koledža saskaras ar nedrošu nākotni. Kopš dibināšanas 1958. gadā šī izglītības iestāde ir veltījusi uzdevumu dot cilvēkiem no Diseldorfa un apkārtnes iespēju iegūt iespēju iegūt savu abitur vai specializēto vidusskolas diplomu par otro izglītības ceļu. Tā kā valsts un atzītā privātā nomaiņas skola to valkā pilsēta un amatniecības palāta, pēdējais tagad ir paziņojis par savu atkāpšanos.

Amatniecības kameras izņemšana varētu nozīmēt vairāk nekā 60 gadu tradīcijas beigas. Šis lēmums ir pamatots ar paaugstinātām izmaksām un ievērojami mainītu studentu organizāciju. Pēdējos gados meistarība lielākoties ir centusies ieejas kvalifikācijā; Mūsdienās galvenokārt ir studenti bez manuāla fona. Amatniecības palātas rīkotājdirektors Aksels Fuhrmans pauda, ka studentu vajadzības un prasības ir mainījušās. "Agrāk tas galvenokārt bija amatnieki, kas ieguva savu universitātes iestāžu kvalifikāciju uz otrā izglītības ceļa. Mūsdienās studentiem parasti nav manuāla fona," sacīja Fuhrmans.

Svarīgi notikumi skolā

Skolas vadība un daudzi skolotāji ir nobažījušies par atsaukšanas iespējamām sekām. Skolotājs raksturoja koledžu kā "iespēju vietu", kas atbalstīja simtiem cilvēku, lai sasniegtu savus izglītības mērķus. Nenoteiktība par iestādes turpināšanu rada jautājumus par to, kā var turpināt koledžu un kuras alternatīvas jāņem vērā.

Agrāk koledža bija svarīgs kontaktpunkts daudziem studentiem, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlējās censties iegūt vēlākas profesionālās apmācības vai kompensēt viņu izglītību. Valsts atpazīšanas kombinācija un saikne ar amatniecības palātu deva koledžai īpašu ticamību. Tomēr pastāvīgā eksistence tagad ir uz robežas, un sarunas par iespējamiem risinājumiem rit pilnā sparā.

izaicinājumi, ar kuriem koledža saskaras, atspoguļo plašāku problēmu izglītības sistēmā, it īpaši, ja runa ir par izglītības iestāžu pielāgošanu mūsdienu studentu vajadzībām. Šīs izmaiņas ietekmē ne tikai studentu skaitu, bet arī piedāvāto programmu veidu un finansiālo atbalstu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu plašu izglītības kanālu klāstu.

Ņemot vērā šo situāciju, atliek redzēt, kā atbildīgie izvēlēsies. Pilsētai, iespējams, būs jāatrod jauni veidi, kā atbalstīt izglītības ainavu Diseldorfā un apkārtnē. Lai turpinātu izglītības iestādes tradīcijas, varētu būt nepieciešams apspriest alternatīvas iepriekšējam finansējumam un struktūrai.

Šajā kontekstā arī svarīga būs sabiedrības balss, jo ieinteresētās personas, skolēni un vecāki varētu sniegt savu viedokli un atbalstu. Dialogam būs izšķiroša nozīme, lai iegūtu risinājumu, kas nodrošina šīs svarīgās izglītības iestādes pastāvīgu esamību. Plašāku informāciju par šo tēmu var atrast rakstā uz rp-online.de .

Kommentare (0)