ES klimata mērķi: Bizness brīdina 4500 miljardus eiro!

ES klimata mērķi: Bizness brīdina 4500 miljardus eiro!

Vācijā bažas par ekonomisko stabilitāti ir sajukusi. Ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos izaicinājumus, ieskaitot īsu darbu un darba vietu samazināšanu, Eiropas klimata politikai ir bijis trauksmes zvanu gredzens. ES komisija plāno krasu klimata mērķu nostiprināšanu, un tas ietekmē skaļu kritiku par biznesa asociācijām, kas jaunās prasības novērtē kā nereālas un potenciāli kaitīgas. Pašreizējais pētījums brīdina par iespējamām izmaksām līdz 4500 miljardiem eiro.

Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta (DIHK) un Vietējo uzņēmumu asociācija (VKU) ir publicējušas visaptverošu analīzi, kurā ES ambīcijas raksturo kā "tālredzību un riskantu" 2040. gadam. Saskaņā ar šīm asociācijām, plānotie klimata mērķi ir balstīti uz vairāk optimistisku pieņēmumu par tehnoloģisko pieejamību, resursiem un speciālistiem. Ja šie pieņēmumi netiek piemēroti, ne tikai pieaugošās izmaksas un papildu noteikumi, bet arī ievērojamas ekonomiskās kļūdas.

nereālu mērķu kritika

Vācijas ekonomikā jau ir būtiskas bažas, ka ambiciozos klimata mērķus, kurus ES pieprasa, ir ne tikai grūti sasniegt, bet arī rada lielas neskaidrības. Dihk ģenerālmenedžeris Achim Dercks uzsver: "Vācijas ekonomika jau ir daudz sasniegusi darbības klimata aizsardzībā." Neskatoties uz to, viņš brīdina, ka enerģētiskā nozare ir pakļauta spiedienam elektrības un gāzes apgabalos, ņemot vērā esošās izmaksas. Dercks aicina uz lielāku realitātes izjūtu politiskajā diskusijā.

Dihk un VKU prognozes parāda, ka enerģijas pārejas ieviešanas izmaksas līdz 2040. gadam varētu saskaitīt līdz 4500 miljardiem eiro. Lai izpildītu ambiciozās ES prasības, būtu nepieciešams milzīgs atjaunojamo enerģiju paplašināšana un ievērojami samazinājumi rūpniecībā. Jo īpaši nepieciešamībai iegūt 81 procentu enerģijas no atjaunojamiem avotiem un krasi samazināt patēriņu ēkās prasa ekonomiskus ieguldījumus, kurus ir grūti pārvaldīt.

ES ieplūdes rada nenoteiktību

ES mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 90 procentiem līdz 2040. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. Tomēr šķiet, ka šī prasība ir ārkārtīgi izaicinoša, jo īpaši tāpēc, ka tiek gaidīts pašreizējās prasības līdz 2030. gadam, tiek gaidīts samazinājums par 55 procentiem. Tas rada nopietnus jautājumus par turpmāko klimata mērķu iespējamību un rada Vācijas ekonomikas noturību.

VKU ģenerālmenedžeris Ingberts Liebings arī pauž bažas, ka Vācija jau ir nesamērīgi veicina ES CO2 samazināšanas galamērķus. Viņš uzsver, ka mērķtiecīgi vērienīgie mērķi ir "priekšlaicīgi un riskanti". Kopš gada sākuma ir bijušas kritiskas balsis no nozares, ka baidās, ka pārmērīgi stingras specifikācijas var izraisīt konkurences trūkumus. Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, ir jāredz, kā politika reaģē uz ekonomikas iebildumiem un kādi risinājumi ir atrodami, lai kompensētu klimata aizsardzību un ekonomisko stabilitāti. tāpat kā ziņojumā par www.az-online.de minēto .